"Tu nezini, ar ko viss beigsies, bet varbūt nebeigsies nekas,
Tu dzīvo Bikibuka laikā, un Bikibuki nebeigsies nekad!"
(Inese Zandere)

Ir 3. septembris, kad tik tikko nosvinēta Zinību diena un sācies jauns mācību gads. Bet septembris ir arī dzejas mēnesis, tālab "Klasikas" studijā šorīt tiekamies ar dzejnieci Inesi Zanderi, kā arī mūziķi, diriģentu un pedagogu Patriku Kārli Stepi. Kamēr Inese draudzējas ar mūziku, Patriks Kārlis – ar rakstīto vārdu, jo viņam kā diriģentam jāmāk to iztulkot dziesmā...

Sarunas galvenais iemesls ir jauks kultūrnotikums: 3. septembrī pulksten 11 Latgales vēstniecībā "Gors" sērijā "Bikibuks" dzejoļi, ko daudzi vecāki un vecvecāki iemīļoja savā bērnībā, nāks pie šodienas bērniem mūsdienīgā vizuālā veidolā, saglabājot cieņu gan pret pārbaudītām vērtībām, gan moderno. Ar tādu pašu misiju koncertdarbību uzsākusi "BikiGRUPA", kurā darbojas Matīss Circenis (balss, klavieres, ģitāra), Mārtiņš Kokars (sitaminstrumenti, bass), Agnese Malnača (balss, flauta), Marta Smilga (balss, basģitāra, vijole) un Patriks Kārlis Stepe (balss, klavieres, saksofons). Koncerta programmā iekļautas bērniem un vecākiem jau iemīļotas un zināmas dziesmas, kā arī "BikiGRUPAS" veidotās oriģināldziesmas tieši šim projektam. Grupas mērķis ir rosināt bērnos interesi par latviešu dzejas, mūzikas un ilustrāciju mijiedarbību. Koncertu vadīs un ar dzejas lasījumiem piedalīsies notikuma īpašā viešņa – dzejniece Inese Zandere.

Ar Inesi Zanderi un Patriku Kārli Stepi runājam par Zinību dienu, septembra iestāšanos un spriežam, vai tā liek atgriezties pie zināma režīma un noteiktas dienas kārtības... Sarunājamies arī par "Bikibuka" izdarībām Rēzeknes "Gorā": visi kopā atceramies, ar ko viss sākās un pārrunājam arī to, kā radās doma par muzikālu papildinājumu, kas drīz pāraugs albumā.

Intervijas gaitā vēl arī par to, ka "BikiGRUPA" ir draugu ansamblis, par Ineses pienākumiem Dzejas dienās un Patrika Kārļa pieredzi, piedaloties festivāla "Homo Novus" izrādē "Visi putni skaisti dzied". Visbeidzot, pētām, kas ir aizgājušās vasaras spilgtākais notikums un runājam arī par Dziesmu svētkiem. Un galu galā – skan arī dzeja...

Inta Pīrāga: Vai septembra iestāšanās liek jums atgriezties pie stingra režīma un noteiktas dienaskārtības?

Inese Zandere: Protams, ka nē! Tā nu tikai vēl trūka, ka man tagad pēkšņi būtu jāsaka, ka es dzīvoju kaut kādā stingrā režīmā. (smejas) Tas izklausītos pēc cietuma, un tas nu dzejoļu rakstīšanai neder. Bet

tiem, kas atraksta man, piemēram, augustā, un saka – cienījamā dzejniec, mēs jūs ļoti gribētu uzaicināt Dzejas dienās atbraukt uz mūsu skolu vai bibliotēku, laipni atbildu – labprāt, bet nākošgad! Tāpēc, ka jau no gada sākuma tas septembris piepildās tā, ka tur vairs nav nekādu dieniņu – tā ir ķilavu bundžiņa, viss ir cieši salikts. Bet pieņemu, ka tev, Patrik, visa dzīve salikta kā ķilavu bundžiņa.

Patriks Kārlis Stepe: Jā, kaut kā tā, vēl jo īpaši tagad, kad sākas skola: kā pedagogi esam stingrā grafikā, un Cēsīs sāksies visādas aktivitātes.

Inese Zandere: Es arī reiz pamēģināju strādāt par skolotāju, tas gan bija diezgan komiski, ko es tur pasniedzu, neiedziļināšos, bet man ļoti, ļoti tieši tā regularitāte traumē – tas, ka vienmēr jābūt tikos un tikos, tur un tur. Tad iznāk tā, ka es visu dienu par to vien domāju, kā rīkoties, lai es tur tiešām tajā laikā būtu. Nevis kontaktējos ar skolēniem vai [risinu] kādas citas problēmas. Man tā ķilavu bundžiņa vajadzīga iespējami īslaicīgāk.

Redz, cik dīvaini – ir dzejnieki, kuri tieši ceļas piecos no rīta, lai pastrādātu.

Inese Zandere: Es jau arī ceļos!

Ar savu draudzeni un kolēģi Maima Grīnberga pa vadiem rediģēšanu "izveicam" tieši sešos no rīta, tas ir mans laiks. Bet nav runa par celšanos agri vai iešanu gulēt vēlu – ir runa par stingro grafiku.

Patriks tikko pieminēja Cēsis. Vai tas nozīmē, ka Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā jāstrādā ar jaukto kori?

Patriks Kārlis Stepe: Jā, turklāt esmu Diriģēšanas nodaļas vadītājs, šogad man būs četri audzēkņi un vēl arī jauktais koris "Beverīna" vakaros. Tāda aktīva darbošanās Cēsīs – šogad varētu būt tāds ļoti intensīvs, piepildīts periods ar dažādiem plāniem un projektiem, kas vēl turpināsies un varbūt pagaidām paliek noklusēti.

Un kur tad vēl arī jauniešu koris "Kamēr..." Arī tur darbs turpinās. Un vēl arī jāpabeidz maģistrantūra – rit otrais gads.

Patriks Kārlis Stepe: Jā, tātad ļoti, ļoti piepildīts gads! Ar kori "Kamēr..." pavisam drīz brauksim Amerikas tūrē, Dailes teātrī izskanēs vēl viens sadarbības projekts ar Juri Vaivodu, kas būs septembra beigās. Aktīva tā dzīve.

Bet nu parunāsim arī par "Bikibuka" izdarībām un aktivitātēm Rēzeknes "Gorā". Šie svētki ietver sevī gan "BikiKONCERTU", kurā piedalīsies "BikiGRUPA", un viens no tās dalībniekiem ir tieši Patriks Kārlis, bet vēl būs arī izstāde. Tad varbūt par visu pēc kārtas...

Inese Zandere: Viss ir sācies ar dzejas bilžu grāmatiņu sēriju "Bikibuks", jo gan izstāde, gan "BikiGRUPA" ir dzimusi no tā, ka izdevniecība "Liels un mazs" piecu gadu laikā izdeva simtvienu mazu grāmatiņu sēriju "Bikibuks". Un tad, kad tas bija paveikts, izrādījās, ka faktiski tā ir tāda lieta, tāda ideja un tāds pietiekami oriģināls piegājiens, ar ko "Liels un mazs" pēkšņi kļuva interesants ļoti daudziem, un ne tikai Latvijā, bet arī aiz Latvijas robežām. "Bikibuks" ir izciemojies arī citās valstīs, daļa no šīs sērijas grāmatiņām tulka angliski, tas bijis izstādīts visur kur.

Un kur ir tā sāls? Tā sāls ir tāda, ka mazā formātā ielikām ļoti lielas ambīcijas. Proti, tur ir pārstāvēta latviešu bērniem rakstītā dzeja, sākot no Blaumaņa, no 19. gadsimta beigām, līdz pat visjaunākajām mūsdienām. Savukārt mākslinieki, kas interpretējuši šo dzeju, ir mūsdienu mākslinieki. Kopskaitā – deviņdesmit astoņi. 

(..) Līdz ar to vienlaikus it kā veidojām dzejas antoloģiju, un vienlaikus – arī mūslaiku mākslas antoloģiju. Un visvairāk par šo ideju un spēju to visu novest līdz galam varam pateikties grāmatas idejas autorei un mākslinieciskajai redaktorei Rūtai Briedei, jo ne visi šie mākslinieki ir klasiski grāmatu ilustratori. Ir arī tādi darbi, kuru oriģināli tapuši, teiksim, kā lieli eļļas gleznojumi, priekšmeti vai instalācijas – amplitūda ir ļoti plaša, bet Rūta kaut kā spēja to visu savākt kopā. Un tad dzima doma parādīt "Bikibuka" tapšanu, atspoguļojot katra mākslinieka darbu un dažādus artefaktus no tā, kā viņš strādājis, ko viņš tur ir izdomājis. Nolēmām parādīt kādas lietas vai epizodes no viņa radošā darba. Tā tapa izstāde "Bikimetrs", jo

Dina un Reinis Suhanovi kā scenogrāfi un dizaineri izdomāja šai izstādei kolosālu veidolu, kur katrai grāmatiņai ierādīts tieši viens metrs. Tāpēc arī tas nosaukums – "Bikimetrs". Tā ir izstāde, uz kuru var tiešām ar maziem bērniem, jo katrā metrā, kur ir atspoguļota viena grāmatiņa un viena mākslinieka darbs, var krāmēties, aiztikt ar rokām, pētīt, knibināties, palīst zem galda, uzbāzt spaini galvā – tur ir visdažādākās iespējas!

Var uzspēlēt "Cirku" ar Reiņa Pētersona veidotām figūriņām un vispār ilgu laiku tur pavadīt. Vispirms šo izstādi rādījām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, lielās, plašās telpās, pēc tam tā aizceļoja uz Siguldas "Devonu", tad paviesojās Pilsrundālē un tagad ir devusies uz "Goru". Savukārt "BikiGRUPA" piedzima no šīs grāmatiņu sērijas un no šīs izstādes. Jo ļoti daudzi no tiem dzejoļiem, kurus es atlasīju un piedāvāju māksliniekiem ilustrēšanai, bija arī dziesmas bērniem, kuras, teiksim, man bija pazīstamas jau no bērnības un daudziem citiem arī, un bija skaidrs, ka šeit var veidoties arī muzikāla programma. Tālāk pie lietas ķērās Patriks ar draugiem...

Vairāk – audioierakstā.