Šī stunda ir "Klasikas" veltījums visiem tiem labajiem un darbīgajiem ļaudīm, kuriem šogad tiek piešķirts augstākais Latvijas valsts apbalvojums - Triju Zvaigžņu ordenis.

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls lēmuši, ka to ir pelnījuši 67 cilvēki, kuru drosme un pašaizliedzība sekmējusi Latvijas valstiskuma atgūšanu nevardarbīgā parlamentārā ceļā un Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā, gan personas, kuras, pakļaudamas briesmām dzīvību, dokumentēja un nākamajām paaudzēm saglabāja patiesas liecības par Trešās atmodas gaitu, gan dažādu profesionālo nozaru pārstāvji, kuru darbība veicinājusi demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Latvijas valsts izaugsmi.

No tiem Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts 35 personām, Viestura ordenis – 21, bet Atzinības krustu saņems 11 personas.

Mums prieks, ka viņu vidū ir arī LR kolēģi: ilggadējā skaņu operatore Rasmīte Daņiļevska, radio raidījumu veidotāja Tatjana Zandersone, tāpat arī bijušais Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbinieks Rišards Labanovskis.

Mēs priecājamies arī par kolēģiem žurnālistiem Paulu Aleksandru Raudsepu un Kārli Streipu. Par fotogrāfiem Intu Kalniņu, Aivaru Liepiņu, Uldi Pāži. Par kino darboņiem - operatoru Oļegu Kotoviču, skaņu režisoru Anriju Krenbergu, dokumentālā kino režisoru Romualdu Piparu, dokumentālo filmu scenāristu un režisoru, dokumentāli vēsturisko romānu autoru Tālivaldi Margeviču, muzeja speciālistiem Arti Ērgli, Rihardu Pētersonu, Ventspils pilsētas galveno arhitekti Daigu Dzedoni.

Bet īpašs prieks mums par mūziķiem - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras dibinātāju un vadītāju, diriģentu, senās mūzikas pētnieku, asociēto profesoru Māri Kupču, un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras vadītāju, profesori, komponisti Selgu Menci.

Atzinības krustu šogad saņems arī ilggadējā Rūdolfa Blaumaņa memoriālmuzeja "Braki" vadītāja Anna Kuzina, Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas direktora vietniece, mūzikas pedagoģe, diriģente un komponiste Ingrīda Gailīte Baltinavas mūzikas skolotāja, kordiriģente Aija Nagle, kā arī ilggadējā Latvijas Nacionālā kultūras centra pūtēju orķestru nozares eksperte Astrīda Ķēniņa.

Lai šis koncerts skan kā sveiciens visiem augstāko Latvijas valsts apbalvojumu ieguvušajiem!

***

„Es esmu lepna, ka esmu latviešu komponiste, jo mums pieder neizmērojama bagātība – latviešu tautasdziesmas, kuru melodiskās intonācijas un saturiskā tēlainība ir neizsmeļams avots skaņdarbiem visdažādākajās kompozīcijas tehnikās,” ir pārliecināta Selga Mence, kuras skaņu pasauli un rokrakstu, katrā ziņā ietekmējusi mīlestība pret latvju dainām ar to tradicionālo, stabilo vērtību pasauli.

Selgas Mences vārds, pirmkārt, iet rokrokā ar kormūziku. Viņas skaņdarbi skanējuši daudzos Dziesmu svētkos Latvijā, ASV, Kanādā. Ar komponistes dziesmām daudzi Latvijas kori guvuši uzvaras starptautiskos konkursos. Un noteikti par īstu „firmas zīmi”” var uzskatīt dziesmu „Kur tu biji, bāleliņi” ar Agra Pilsuma vārdiem, kas 1 x Dziesmu svētkos skanēja Latvijai tik nozīmīgajā 1990. Gadā, pulcējot latviešus no tuvienes un tālienes kopā. Šī dziesma bijusi viena no mīļākajām gan diriģentei Terēzei Brokai, gan Ausmai Derkēvicai.

Dziesma kā žanrs ir bijusi svarīga ne tikai Selgas Mences vokālajā mūzikā, bet arī instrumentālajos darbos šīs atsauces ir ļoti jūtamas. Te spilgts piemērs ir cikls „Dziesmas divām klavierēm”, kuirš`, starp citu, ticis iekļauts rekomendēto skaņdarbu desmitniekā 1999. gadā Starptautiskajā komponistu radio tribīnē (International Rostrum of Composers) Parīzē. Klausāmies „Nepielūdzamā pulksteņa dziesmu” Antras un Normunda Vīkšņu ierakstā.

Selgas Mences bērnības pilsēta ir Liepāja. Par to domājot tapis arī skaņdarbs „Bērnības zeme” pēc kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” un Normunda Šnē pasūtījuma. Pirmatskaņojums notika 2014. gadā.

Pie Selgas Mences kora mūzikas pērlēm pieder gan "Neba maize pate nāca" no cikla „Pa latvju dainu lappusēm”, gan arī ”Kalējs kala debesīs”, kas daudziem Latvijas koriem palīdzējusi kaldināt starptautisku konkursu uzvaras. Dzied koris „Kamēr….”, pie diriģenta pults - Māris Sirmais.

***

Diriģents, senās mūzikas speciālists un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors Māris Kupčs šobrīd JVLMA vada Senās mūzikas katedru. Viņš sācis kā kordiriģents un jauniešu kora „Balsis” dibinātājs, vēlāk pievērsās klavesīna spēlei un orķestra diriģēšanai, dibinājis baroka orķestri Collegium Musicum Riga un baroka kori Collegium Choro Musici Riga, kuri kļuvuši par viņa tuvākajiem domubiedriem, ar kuriem kopā realizēt daudzus ar seno un baroka mūziku saistītus iestudējumus un projektus. Viņa interešu centrā ir autori, kuru ceļi bijuši saistīti ar Latviju, un te minams gan Johans Gotfrīds Mītelis, gan Johans Ādams Hillers un Georgs Mihaels Tēlemanis, gan Francs Ādams Feihtners un vēl daudzi citi.

Vispirms mūsu uzmanībai - Uvertīra no Hillera dziesmuspēles „Medības” ierakstā no 2011. gada Lielās mūzikas balvas svētku koncerta, kad Māris Kupčs vadīja „Collegium Musicum Rīga”.

Pateicoties Mārim Kupčam mēs uzzinājām, ka Hillers savā mūzikā izmantojis Vecā Stendera latviskos tekstus, un tie iekļauti viņa kantātē „Tā simtā dziesma”. Duetu no Kantātes, kas izskanēja Mūzikas akadēmijas 100. jubilejas atklāšanas koncertā 2019. gada augustā Doma laukumā, dzied Ilze Grēvele un Terēze Gretere.

Apsveikumu koncertā raidām arī viņa ierakstus ar baroka komponistiem, kuru darbība 18. gadsimtā bijusi saistīta ar Latvijas teritoriju. Tāds, piemēram, ir Francs Ādams Feihtners, kurš darbojies Bīrona kapelā Mītavā 18. gs. nogalē. Klausāmies 2. daļu jeb Andante no viņa Sinfonijas Domažorā.

Starp Māra Kupča ierakstiem gribētos pieminēt arī sadarbību ar Liepājas simfonisko orķestri, ierakstot kompaktdisku “Pūt, vējiņi!”, kas saņēma "Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu 2000" un vairāk nekā piecus gadus bija viens no vislabāk pārdotākajiem kompaktdiskiem Latvijas vēsturē.