Aprīlī tapa zināms, ka saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula lēmumu 104 sabiedrības pārstāvjiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. Apbalvojumu pasniegšanas ceremonija notiks šodien, 4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 33. gadadienā, plkst. 15.30 Rīgas pilī.

Latvijas valsts augstākie apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuru godprātīgais darbs, aktīvā pilsoniskā stāja, pašaizliedzība, drosme un patriotisms stiprina Latviju kā demokrātisku, tiesisku un nacionālu valsti. Ar augstāko Latvijas valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni – apbalvoti pilsonisko iniciatīvu organizētāji, kuri īpaši pašaizliedzīgi snieguši palīdzību Ukrainai, tās karavīriem un civiliedzīvotājiem, kā arī ukraiņu bēgļiem Latvijā.

"Klasikā" par nemainīgu 4. maija tradīciju kļuvis apsveikumu koncerts, kurā cildinām itin visus ar augsto apbalvojumu godinātos ļaudis, taču īpaši suminām personības, kuru darbības joma saistīta ar kultūru!

***

Koncertu "Triju Zvaigžņu ordenis 2023 skaņās" ievadām ar Alfrēda Kalniņa "Himnu manai dzimtajai zemei" Armanda Ābola spēlē, jo Triju Zvaigžņu ordeni - visaugstāko Latvijas valsts apbalvojumu - piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Ordeņa devīze ir: Per aspera ad astra jeb "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm".

Triju Zvaigžņu ordenis dibināts 1924. gada 24. martā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai, atjaunots pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ar 1994. gada 25. oktobra likumu Par Triju Zvaigžņu ordeni. Tā  metu autors ir latviešu mākslinieks Gustavs Šķilters, un ordeņus izgatavo juveliera un metālmākslinieka Jāņa Mikāna zeltkaļu darbnīcā "Kalvis". Savukārt ordeņu lentītes jeb muarē tiek pasūtītas Dānijas firmā, kas šo lenti gatavoja jau pagājušā gadsimta 20. gados, un tās joprojām tiek izgatavotas pēc tā paša laika analoga.

Triju Zvaigžņu ordenim nosacītas piecas šķiras: lielkrusta komandieris, lielvirsnieks, komandieris, virsnieks un kavalieris. Un bez ordeņa tiek pasniegtas arī trīs pakāpju Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmes un Atzinības krusts.

Pirms nosaucam un suminām jaunos Triju Zvaigžņu ordeņa īpašniekus, lai par godu viņiem skan 2018. gada Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējas, par ordeņa komandieri ieceltās vijolnieces Baibas Skrides priekšnesums - Jāzepa Mediņa "Latvju kapričo". Kopā ar viņu muzicē Andra Pogas vadītais festivāla kamerorķestris. Ieraksts veikts pirms deviņiem gadiem koncertā "Dzimuši Rīgā".

***

Un nu sveicam šī gada Triju Zvaigžņu ordeņa īpašniekus! Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 4. aprīlī atbilstoši  Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā nolēma apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku šādas kultūras personības: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratori, mākslas zinātnieci, doktori Elitu Ansoni, arhitektu, dizaineru, uzņēmēju Aldi Circeni, Latvijas Kultūras akadēmijas profesori, teātra zinātnieci un kritiķi, filozofijas doktori Valdu Čakari, Arhitektoniskās izpētes grupas arhitektu, Mākslas akadēmijas lektoru, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes docentu, doktoru Ilmāru Dirveiku, arī vēstures pētnieci, muzeju speciālisti, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori Intu Dišleri, izglītības uzņēmuma "Lielvārds" dibinātāju un bijušo vadītāju Aivaru Gribustu, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras vadītāju, profesoru, pianistu Juri Kalnciemu.

Pirms turpināsim nosaukt un sveikt nākošos Triju zvaigžņu ordeņa īpašniekus, ieklausāmies Jura Kalnciema priekšnesumos. Cienījamais pianists, paralēli pedagoģiskā un sabiedriskā darba slodzei, regulāri koncertē Latvijā un ārvalstīs, piedalās dažādu konkursu žūrijās, vada meistarklases. Pianista plašajā repertuārā ir dažādu laikmetu mūzika, īpaši latviešu, un daļa no tās ieskaņota gan Latvijas Radio, gan kompaktdiskos - piemēram, izdots albums ar Jāņa Ivanova 24 skicējumiem un izlase "Latviešu klaviermūzika", ierakstos fiksēta virkne Georga Pelēča klavieru miniatūru. Mūsu svētku koncertā gaišās pavasara noskaņās Jura Kalnciema spēlē lai skan vecmeistara, kādreizējā Ādolfa Alunāna teātra trupas kapelmeistara Pētera Šancberģa miniatūra "Ziedu čuksti" un daļa "Priecīgs pārsteigums" no Georga Pelēča Trešās svītas.

Vēl par Triju zvaigžņu ordeņa virsnieku kultūras jomā iecelts zvērinātais advokāts, kultūras mantojuma saglabātājs un kopējs Justs Nikolajs Karlsons, Latvijas Okupācijas muzeja direktores vietniece, galvenā krājuma glabātāja Taiga Kokneviča, bijusī laikraksta "Padomju Jaunatne" redaktora vietniece, Atmodas laika sabiedriskā darbiniece Dzintra Krievāne, kā arī muzikoloģe, mūzikas publiciste, kritiķe un žurnāliste, laikraksta "Diena" kultūras nodaļas korespondente, arī atsaucīgā "Klasika" analītisko un vērtējošo raidījumu dalībniece Inese Lūsiņa, par kuru vairāk varējāt un joprojām varat uzzināt 22. marta raidījumā "Mana mūzika", kurā viņu uz sarunu lūdza Orests Silabriedis un kurā viņa atzina, ka viņai ļoti patīk mūsu kora mūzika. Plašs darbības lauks Inesei Lūsiņai pavēries gaidāmo Dziesmu svētku gaidīšanas un gatavošanas taisnē, tādēļ, viņu un citus minētos apsveicot, lai skan Helmera Pavasara apdarinātā latviešu tautas dziesma "Mazs bij’ tēva novadiņis" - 1993. gada Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku Noslēguma koncerta apvienoto sieviešu un vīru koru sniegumā Vizmas Maksiņas vadībā.

Ar iecelšanu Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku kārtā sveicam arhitektu Uldi Lukševicu, ilggadējo Okupācijas muzeja Audiovizuālā krājuma glabātāju, vēsturnieci Leldi Neimani, kā arī pianistu, Ukrainas atbalsta akciju organizētāju Andreju Osokinu. Andreju zinām kā ļoti darbīgu mūziķi akadēmiskās mūzikas jomā, taču šobrīd jo īpaši - kā enerģisku, aktīvu, iedvesmojošu un atbildīgu Ukrainas atbalstītāju, tādēļ viņa suminājumam izvēlēts fragments no Andreja teiktā un spēlētā pagājušā gada 4. jūnijā Anglikāņu baznīcā notikušajā akcijā "Osokina Brīvības festivāls Ukrainai. Dvēseles koncerts". Pianista sniegumā skan Aivara Kalēja skaņdarbs "Vairs nekad!"

Turpinām sveikt Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku kārtā ieceltos kultūras ļaudis: Latvijas Okupācijas muzeja Ekspozīcijas nodaļas vadītāju, vēsturnieci Aiju Ventaskrasti, "Klasikas" draugu, ārstu Raulu Vēliņu, arhitektu, arhitektūras vēstures pētnieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Jāni Zilgalvi, arī ar Atzinības krustu par sevišķiem nopelniem Latvijas Valsts labā apbalvotos starpnozaru mākslas grupas "Serde" dibinātājus, Tradicionālās kultūras pētnieci Signi Pucenu un mākslinieku un restauratoru Uģi Pucenu, kā arī izglītības un kultūras darbinieku, kordiriģentu, vīru koru Silvicola un Frachori diriģentu Aivaru Opincānu. Viņa vadībā koris Frachori dzied Emīla Dārziņa dziesmu ar Kārļa Jēkabsona vārdiem "Mirdzi kā zvaigzne".

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 4. aprīlī atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā nolēmis apbalvot un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri: Rīgas 45. vidusskolas ģitārspēles pedagogu, ģitāristu un komponistu Armandu Alksni, žurnāla "Latvijas Arhitektūra" redaktori, arhitekti Veltu Holcmani, Latvijas Leļļu teātra ilggadējo režisoru, baleta mākslinieku un horeogrāfu Māri Koristinu, kā arī mūziķi, grupas Credo dibinātāju un ilggadējo vadītāju Valdi Skujiņu. Mums ir iespēja paklausīties Armanda Alkšņa un Valda Skujiņa spēli - vispirms Armanda Alkšņa ģitāras solo skanēs viņa kompozīcijā "Tur aiz mākoņiem ir saule", bet abu mūziķu saspēle grupas "Sērkociņu cehs" sastāvā - Raimonda Paula un Leona Brieža mūzikla "Marlēna" dziesmā "Neaizmirsti mani", kura ierakstā piedalījies arī pats Raimonds Pauls.

Koncerta noslēgumā suminām divas personības, kuras apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeni, ieceļot Triju zvaigžņu ordeņa kavaliera godā. Par nopelniem Latvijas valsts labā un par nozīmīgu pilsonisko drosmi un personisko iesaisti, sniedzot nesavtīgu palīdzību Ukrainai, tās karavīriem, civiliedzīvotājiem un ukraiņu bēgļiem Latvijā, augstais apbalvojums piešķirts bijušā Ukrainas vēstnieka Latvijā Oleksandra Miščenko asistentei, tulkotājai, etnomuzikoloģei Viktorijai Prituļakai, kā arī mūziķei, pianistei un komponistei, aktīvajai sabiedriskajai darbiniecei Katrīnai Gupalo. Jau iepriekš minētajā pagājušā gada 4. jūnijā Anglikāņu baznīcā notikušajā akcijā "Osokina Brīvības festivāls Ukrainai. Dvēseles koncerts" Katrīnas Gupalo balsī un klavierspēlē, kā arī trīs ukraiņu dziedātāju: Anastasijas Vasiļenko, Anastasijas Jacenko un Larisas Šelestas dziedājumā skan ukraiņu tautas melodija "Smejas un raud lakstīgalas".

Ar visiem šīgada Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta ieguvējiem aicinām iepazīties šeit!