Kā ik gadu, „Klasika” šajā dienā sveic visus tos, kuri ar savu godprātīgo un nozīmīgo darbu, aktīvo pilsonisko stāju un uzticīgo kalpošanu Latvijai šodien saņems augstāko valsts apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Un prieks, ka starp šīm izcilajām personībām visdažādākajās jomās ir vairāki kultūras mantojuma kopēji, kā arī  mūsu kolēģi žurnālisti, kuri dokumentējuši un atspoguļojuši Ukrainas tautas cīņu par neatkarību un brīvību.

Augstākais valsts apbalvojums, tajā skaitā Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts, šogad tiek piešķirts 81 personībai, tā tiks pasniegta svinīgajā ceremonijā Rīgas pilī plkst. 15.30 un translēta arī Latvijas Televīzijas 1. kanālā, bet „Klasikā” apsveicam visus ar koncertu, kurā skan ieraksti no mūsu fonotēkas bagātīgā pūra.

Sazinoties ar Indru Spranci - Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vecāko redaktori, žurnālisti - uzzinājām, ka viņa būtu priecīga par Mārtiņa Brauna dziesmu „Saule, pērkons, Daugava”, ko apvienotie kori Romāna Vanaga vadībā dziedāja 2018. gada Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā „Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē.

Jūtamies lepni, ka par ordeņa kavalieri iecelts arī žurnālists Gints Amoliņš, kurš ilgu laiku bijis piederīgs Radio saimei, bet nu pēdējos gadus aktīvi darbojas Latvijas Televīzijas Ziņu dienestā kā ārzemju ziņu redaktors, raidījuma „Pasaules panorāma” vadītājs , kura reportāžas no kara plosītās Ukrainas mums atklāj patieso ainu šajā zemē. Pirms pāris dienām , sazinoties ar Gintu telefoniski, atklājās, ka viņa klausītāko skaņdarbu sarakstā ir grupas „Himnas” dziesma „Plaukstas” no albuma „Manuskripts”.

Starp ordeņa kavalieriem ir arī  žurnāliste Ina Strazdiņa, kuras pienākumi Latvijas Televīzijā saistīti ar  ārzemju ziņām kā  atbildīgajai redaktorei, tāpat viņa ir viena no raidījuma „Pasaules panorāma” vadītājām, un  ikdiena rit, atspoguļojot aktuālos Ukrainas kara notikumus. Arī Ina ir agrākais Radio patriots, ar kuru ceļi itin bieži krustojas, arī apmeklējot koncertus un citus ar kultūru saistītus pasākumus. Jāņa Šipkēvica „Siltā gaismā”  ir Inas Strazdiņas izvēle.

Starp personībām, kuras šodien saņem  Augstāko valsts -Triju Zvaigžņu ordeni ir arī  vairāki kultūras darbinieki, un viņu vidū ar teātri mūža garumā saistīti cilvēki.

Ināra Ieviņa ar Valmieras teātri saistīta vairāk nekā 60 gadus. Par aktrisi savulaik Oļģerts Kroders rakstīja, ka „viņas skaistums atplaukst vienlaikus ar dvēseles pavēršanos, ar garīgu radošu koncentrāciju, un vispilnīgāk tas notiek uz skatuves”. 20. gs. 60. un 70. gadu mijā, kad Latvijā un Valmierā īpaši, pateicoties Kroderam un Mārai Ķimelei, ieplūda modernā teātra vēsmas, Ināra Ieviņa ir viena no spilgtākajām intelektuālā aktiera tipa pārstāvēm. Taču tas nemazina jūtu spēku, ko viņa ieliek savās lomās – toties padara tās asākas un mērķtiecīgākas. Kā teikts teātra mājas lapā: „ Par daiļrades virsotni uzskatāna titulloma Ž. Anuija traģēdijā „Mēdeja” Māras Ķimeles iestudējumā. Tā ir izrāde leģenda: pirmā Latvijā, kas tapusi ārpus teātra telpām, baznīcā, kas sakāpinātajām jūtām piešķir pavisam citu garīgu dimensiju.”

Sūtām sveicienu ar  Aivara Kalēja spēli Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā, kad kopā ar ansambli „Kantilēna” dzirdama J.S. Baha Prelūdija Mi mažorā.

 Pie Valsts apbalvojuma šodien tiek arī  teātrim tuvu stāvošs cilvēks Edīte Tišheizere - teātra zinātniece un kritiķe, daudzu recenziju, monogrāfiju un rakstu autore un līdzautore  par mūsdienu teātra tendencēm. Kad pirms pieciem gadiem viņa saņēma Normunda Naumaņa balvu mākslas kritikā, par viņu tika sacītas šādas rindas: "Edītes Tišheizeres teātra recenzijas raksturo iedziļināšanās režisora domā un aktieru darbā, kritika ir rūpīga un cieņpilna. Edīte neapstājas pie iestudējuma dziļākās nozīmes skaidrojuma, viņas teksti arī paši par sevi ir literāri pašvērtīgas esejas, kuros māksla ir izmantota kā pateicīgs materiāls, kas dots, lai saprastu, kas notiek ar un ap mums.”

Edīte Tišheizere teikusi pati par sevi kādā  intervijā, ka jau skolas gados esot gājusi pilnīgi uz visiem teātriem un paticis esot pilnīgi viss. „Daudz neaizmirstamu teātra gājienu, piemēram, brīnišķīgais "Lilioms", redzēts neskaitāmas reizes!” Imanta Kalniņa mūzika izrādei „Lilioms” dziesma „Akāciju palags” Karīnas Tatarinovas , Maijas Doveikas un „Plenēra Apvienības” ierakstā.

Arī divas nākamās personības ir  ar teātra vidi un pasauli saistītas, un tas ir ilggadējais Valsts Leļļu teātra direktors  Vilnis Beķeris, kurš šo amatu pildīja laika posmā no 2002-trā līdz 2022-trajam gadam, kā arī Latvijas Leļļu teātra aktrise un režisore Vija Blūzma. Viņas spēlētais Pifs ir lomu loma, ar kuru izaugušas jau vairākas paaudzes un tā joprojām tiek spēlēta ar sirdi un dvēseli. Šobrīd repertuārā ir ap  20 Vijas Blūzmas veidotās izrādes. Un arī šodien lai veltījumu koncertā atdzīvojas Pifs ar leģendāro Ivara Vīgnera mūziku, kura atrodama arī mūsu fonotēkā ar  Valda Vanaga un "Dzeguzītes" balsīm.

Mākslas zinātnieces Aijas Brasliņas darba vieta kā kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītājai un glezniecības kolekcijas glabātājai ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Nupat vēl viņas kūrēto Vilhelma Purvīša 150. jubilejai veltīto izstādi skrēja apbrīnot daudzi tūkstoši. Ja mēs par šo leģendāro meistaru uzzinājām kaut ko vairāk, un sapratām, kāpēc viņš ir kļuvis par nacionālās identitrātes simbolu, tad tas ir arī Aijas Brasliņas nopelns.  Bet tā kā savā laikā Vilhelma Purvīša ceļi  krustojušies ar Jāzepa Vītola  ceļiem  jau 1890. gados , kad Pēterburgas latvieši no Mākslas akadēmijas un barona Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas un konservatorijas apvienojās pulciņā “Rūķis”, gan arī vēlāk, atgriežoties Latvijā un katram dibinot savas Nacionālās Augstskolas, tad sveicienā esmu izvēlējusies vienu no skaistākajām un gleznieciskākajām Jāzepa Vītola kora dziesmām „Saules svētki” (F. Bārdas dzeja).

Apsveikuma vārdi veltīti komponistam Raimondam Tigulam, kurš arī iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku. Šis ir Raimonda Tigula 50. jubilejas gads, bet ceļš mūzikai vedis no Talsiem caur Ventspili un Rīgu līdz Mežaparka Lielajai estrādei. Diriģents Māris Sirmais par viņa mūziku saka: “Raimondam Tigulam ir tāda liela talanta iezīme, ka viņš ļoti labi un neuzbāzīgi, un nepārspīlēti jūt tādu kā latviskuma kodu.”

Skan Raimonda Tigula dziesma „Lec, saulīte” no 2018. gada Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta, kad kopkori vadīja Māris Sirmais.