"Pieturos pie pozīcijas, ka nevar visu laiku tikai gaidīt iedvesmu, nekā nedarot. Ir jāpiestrādā. Ne velti tas teiciens, ka vajadzīgi deviņdesmit deviņi procenti darba un viens procents talanta, ir patiess. Dzīve visu saliek pa vietām," ir pārliecināts komponists Pēteris Butāns, kuram 22. augustā - 75. gadskārta.

Viņš mazāk tic liktenim, vairāk - apstākļu sakritībai. Un viņa radošajā biogrāfijā kuriozu netrūkst. Pirmajā JVLMA diplomā rakstīts - kordiriģents, kaut ar kori nekad nav strādājis. Ja Kristiāns Lindbergs savu trombonu rokā pirmoreiz paņēma 17 gadu vecumā, tad Pēteris Butāns kompozīcijai pievērsies 44 gadu vecumā, JVLMA diplomu iegūdams pēc četriem gadiem - 1990. gadā, tāpēc sakās esam Ginesa rekordu grāmatas cienīgs eksemplārs.

Plašāku pazīstamību Pēteris Butāns iekaroja 1999. gadā, kad II Starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā tika pirmatskaņota viņa mesa Libera me, Domine. Sekoja Kora simfonija, arī pirmatskaņota Garīgās mūzikas festivālā. Tad jaunās mūzikas festivāla "Arēna" ietvaros izskanēja viņa "Brīvdienu mūzika" (Holiday Music). Un tad jau maisam bija gals vaļā...

Par Kora simfoniju komponists saņēmis laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā (2003), par skaņdarbu Lux aeterna – Lielo mūzikas balvu (2004).

Sveicot komponistu 75. gadskārtā, skan šādi darbi:

* Variācijas par Pētera Vaska tēmu (1994)
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Gints Glinka Lielajā ģildē koncertā "Pēteris Vasks un domubiedri", 2005

* Vox Humana lielam simfoniskam orķestrim un teicējai (1998, 2. redakcija)
Kristīne Kārkle-Kalniņa, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala festivāla "Latvijas jaunās mūzikas dienas" koncertā Lielajā ģildē, 2012

* "Mīlestības dziesmas" ar Friča Bārdas dzeju (2005)
Gundega Krūmiņa, Elīna Kalnakārkle, Latvijas Radio koris, Tango Sin Quinto, diriģents Sigvards Kļava

* Divertisments vijolei, stīgu orķestrim un sitaminstrumentiem "Brīvdienu mūzika" (2003)
Sandis Šteinbergs, "Rīgas kamermūziķi", diriģents Normunds Šnē

* Kantātes korim un orķestrim"Ceļojums iecerēts" ar S. Moreino un M. Asares dzeju (2002) daļa
Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Māris Sirmais

Mūziku caurvij fragmenti no sarunām ar komponistu 2005. gada raidījumā "Latviešu simfoniskā pavārgrāmata"...

---

Vaicāts, vai iedvesma nāk, kad nepieciešams, autors intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" savulaik sacījis tā: "Atbildes vietā noderēs anekdote. Kaimiņos mitinās divi mūziķi. Viens ir uzcītīgs: visu laiku pie klavierēm vingrinās un komponē. Otrs mīl krogus, meitenes, uzdzīvi, un tikai pa retam kaut ko uzraksta. Kad abi pēc nāves nokļūst Paradīzē, uzcītīgais ierauga lidināmies daiļu būtni, un vaicā, kas tā tāda. Izrādās - Mūza. Razbainieks prasa - kāpēc viņa tik reti viņu apmeklējusi, kamēr pie čaklā kaimiņa iegriezusies ne reizi vien.

Mūza atbild: Bet, mīļais cilvēk, es taču vienādu skaitu reižu nolaižos pie katra no jums, bet kad nolaidos pie tevis, tu biji vai nu krogā, vai dejās, vai gulēji. Bet, kad nolaidos pie tava kaimiņa, viņš ikreiz bija pie klavierēm...

Tā ka arī es pieturos pie pozīcijas, ka nevar visu laiku tikai gaidīt iedvesmu, nekā nedarot. Ir jāpiestrādā. Ne velti tas teiciens, ka vajadzīgi deviņdesmit deviņi procenti darba un viens procents talanta, ir patiess. Dzīve visu saliek pa vietām!

Idejas briedinu ilgi: staigāju, domāju, sēžu pie teksta, pie klavierēm. Samīcu daļas, bet teksts izsauc asociācijas formai, atskaņotājiem. Galvenajos vilcienos jājūt arhitektonika, sīkumi var mainīties.

Labas idejas savulaik, piemēram, ienākušas prātā, pūšot kapu mūziku... Jā, jā, vidusskolas pūtēju orķestrī spēlēju trompeti, un tagad Tukumā, dzīvojot netālu no iestādījuma, kur izpaužas bendes darbu procesa rezultāts, reizēm jāaizvieto viens otrs noplīsis muzikants.

Visa pieredze ir vērtīga, un dzīve ir raiba."