Latvijas valsts 106. dzimšanas dienā "Klasika" piedāvā iepazīties ar Lauras Jēkabsones un Annas Rancānes koncertuzvedumu "Folk pasija. Francis Trasuns", kuras pirmatskaņojums Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika 18. oktobrī.

Franča Trasuna – latgaliešu un latviešu kultūras un garīgā darbinieka, valstsvīra un literāta – dzīves gājums, kurš savas politiskās karjeras dēļ tika izslēgts no katoļu baznīcas, iemiesojies komponistes Lauras Jēkabsones izraudzītajā pasijas formā, kur goda vietā likta latgaliešu valoda. Kā libreta autore pieaicināta latgaliešu dzejniece un Saeimas deputāte Anna Rancāne, kura šajā darbā balstījusies gan uz Franča Trasuna runas un dzejas fragmentiem, gan radījusi pati savu oriģināldzeju.

Par to, ka pievērsties pasijai rosinājis Rīgas projektu kora mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka, kā arī to, cik garšs bijis idejas realizācijas ceļš, komponiste Laura Jēkabsone atklāja intervijā Dinai Dūdiņai-Kurmiņai...

Pasijas pirmatskaņojumā 18. oktobrī LU Lielajā aulā piedalījās Rīgas projektu koris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, postfolkloras grupa "Rikši" un dziedātājs Jānis Strazdiņš (bass), kā arī Līga Paegle (alts), Agnese Pauniņa (soprāns) un Jānis Krūmiņš (tenors), bet pie diriģenta pults stājās Kristofers Volšs-Sinka.

Latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts Francis Trasuns ir viens no nozīmīgākajiem cilvēkiem, kas veicināja Latgales pievienošanu Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Trasuns visu mūžu aizstāvēja latgaliešu valodu un kultūru.

Franča Trasuna dzīve bija kā krustceles starp politisko dzīvi un reliģiju.

Savas politiskās karjeras dēļ viņš tika izslēgts no katoļu baznīcas. Francis Trasuns mira Rīgā 1926. gada aprīlī no sirdstriekas pēc tam, kad tika padzīts no Lieldienu dievkalpojuma Rīgas Jēkaba baznīcā.

Franča Trasuna dzīves gājums cieši sasaucas ar pasijas formu. Komponiste Laura Jēkabsone, iedvesmojoties no Baha un citu komponistu pasijām, radījusi pirmo pasiju latgaliešu valodā. Šis darbs atspoguļo Latgales vēsturiskās zemes kultūras daudzveidību, apvienojot latgaliešu valodu, tradicionālos garīgos dziedājumus un tematisko līniju. Libreta autore ir latgaliešu dzejniece Anna Rancāne.

Rainis par Franci Trasunu paudis šādus vārdus: "Francis Trasuns (1864–1926) bija pirmais latgalietis, kas meklēja un atrada ceļu uz saprašanos starp divām šķirtām mūsu tautas daļām. Savā skaidrā un gaišā politiskajā gaitā viņš vienmēr nāca tuvāk tautas plašajām masām un tās dvēselei: viņš kļuva demokrātiskāks un progresīvāks. Tāda gaita ir dota tikai retajam. Un viņš bija reta, stipri izteikta personība, kura spēja upurēties par saviem uzskatiem. Viņa piemiņa paliks ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā."