"Smadzeņu pods ir tikai, lai mūsu ķermeni apgādātu, lai izdomātu, kur iet, ko ēst, kā izdzīvot. Viss pārējais nāk no citurienes. Prieks, bēdas, sāpes. Es taču nevaru izdomāt, pag, tagad bēdāšos kādu pusstundu. Savulaik diezgan ilgi mocījos, mēģinot panākt, lai mana mūzika nebūtu banāla, primitīva un tajā pašā laikā piedāvātu emocijas," - tā reiz izteicies Liepājas Mūzikas vidusskolas kādreizējais direktors, ilggadējais mūzikas teorijas un kompozīcijas pasniedzējs, komponists un daudzu citu mūzu kalps Agris Engelmanis. Godinot viņa piemiņu 80. gadskārtā, ieklausāmies viņa rakstītajās kamermūzikas un kordarbu lappusēs.

Agris Engelmanis vislabāk jutās laukos - tālu no cilvēkiem. Pēc izglītības būdams vispirms koktēlnieks un tikai pēc tam komponists, viņš rakstīja dzejoļus, gleznoja, interesējās par sakrāliem tekstiem, Hokinga pētījumiem, kvantu mehāniku, astronomiju un daudz ko citu.

Viņš piedzima piecos no rīta, tāpēc nosaukts par Agri. Kā atbalss šai rīta stundai komponista mīļākais diennakts brīdis bija saulriets.

Mūžībā Agris Engelmanis devās 2011. gada 4. jūlijā.

Viņa daiļrade plašākai sabiedrībai pazīstama galvenokārt kordziesmu veidolā. Tās ir brīnum vienkāršas dziesmas, tāpēc jo sevišķi grūti lasāmas. Vislabākais šo dziesmu atšifrētājs ir Engelmaņa draugs un domubiedrs Jēkabs Ozoliņš, par kuru Engelmanis teica: "Jēkabs ir ieticis manā dvēselē un sapratis, kas es esmu". Tieši Jēkaba Ozoliņa rokām XXII Vispārējos dziesmu svētkos uzticēja triptihu - Meža malā deg uguns, Tai rītā un Liepu taka. Diriģenta šaubas par to, vai kopkoris nesalauzīs šīs trauslās miniatūras jeb "mazos dvēseles stāvokļus", bija veltas.

Tie, kas pazīst tikai Agra Engelmaņa kordziesmas, varbūt jutīsies pārsteigti par apgalvojumu, ka ievērojamais liepājnieks uzskatāms par vienu no nedaudzajiem Latvijas pēckara gadu avangardistiem.

Savulaik aizrautīgi lasījis visu, kas bija pieejams vāciski, poliski, krieviski, pētījis partitūras. Konservatorijā Engelmanim laimējās tikt pie Ādolfa Skultes, kurš pats neko nerādīja priekšā - ļāva katram studentam atrast pašam savu risinājumu. Tā nu šie risinājumi krājās visu radošo mūžu - no kristāliskas vienkāršības un dažtaktu miniatūrām līdz monumentāliem skaņu kompleksiem izvērstākas formas darbos "Poēma kosmosam" (dzelžu vārti, ķēžu logi), "Logs" (skaista vīzija, skatīta pa braucoša vilciena logu), Simfonija (iespējams, radošā kredo kvintesence) u. c.

(Teksts tapis pēc publikācijas laikrakstā "Diena" 2011. gada 12. aprīlī)