Ierakstā no 2022. gada Nirnbergas Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla Klusās Sestdienas vakarā skan Fēliksa Mendelszona  oratorija "Pāvils" op. 36 ("Paulus", 1836) – reti dzirdams, majestātisks un ļoti skaists stāsts, kas zīmē farizeja Saula pārtapšanu par apustuli Pāvilu. 

Iestudējumā piedalās Kristiane Karga (soprāns), Karmena Artasa (mecosoprāns), Verners Gīra (tenors), Matiass Vinklers (bass), "Audi" korakadēmijas jauniešu koris, orķestris "Berlīnes Senās mūzikas akadēmija" un diriģents Martins Štaidlers. 

Uz Mendelszona personību lielu iespaidu atstāja Johana Sebastiāna Baha lieldarbi, kuru partitūras viņš saņēma dāvanā no vecmāmiņas. Slavens ir 1829. gada 11. marta koncerts Berlīnes "Singakademie", kad Mendelszona vadībā notika Baha "Svētā Mateja pasijas" atskaņojums. Baha un Hendeļa lieldarbu iespaids jūtams arī paša Mendelszona darbos, jo īpaši oratorijās "Elija" un "Pāvils". Kori, soloposmi, rečitatīvi, korāļi tiek kārtoti līdzīgi tam, kā to darīja Bahs un Hendelis.

Oratorija "Pāvils" uz koncertskatuvēm skan retāk, nekā "Elija", un tam īsti nav skaidrojuma, jo darbs ir dziļi izjusts tematiskā aspektā un izcili uzbūvēts muzikālā ziņā.

Oratorijas galvenais varonis ir fanātiskais kristiešu vajātājs Sauls. Ceļā uz Damasku viņu pārsteidz gaisma no debesīm un uzrunā Jēzus balss (viens no oratorijas dramatiskākajiem un skaistākajiem brīžiem). Pēc sarunas ar Jēzu Sauls pārtop par apskaidrotu kristieti Pāvilu – Jaunajā Derībā lasāmo 13 vēstuļu autoru, kas spējīgs uz mistisku pieredzi.

Oratorijas satura pamatā ir Jaunās Derības "Apustuļu grāmatā" aprakstītā Stefana nomētāšana akmeņiem, Jēzus parādīšanās Saulam-Pāvilam, Pāvila pārtapšana un gaitas mūslaiku Turcijas teritorijā līdz brīdim, kad viņš dodas uz Jeruzālemi.