2011. gada augusta nogalē Rīgas 810. dzimšanas dienas lielkoncertā brāļus Kokarus suminājām viņu apaļajā 90 gadu jubilejā, bet jau tā paša gada 24. novembrī pastaigas laikā mūžības ceļus aizgāja vecākais no viņiem - Latvijas koru kultūras pīlārs un J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ilggadējais rektors Imants Kokars.

Brāļu Kokaru devums latviešu kora mākslā ir nepārvērtējams. Viņu raksturs un rūdījums - apbrīnas vērts. Nosaukt Kokarus par dzīvu leģendu varbūt ir banāli, bet nav pārspīlēti. Viņi abi - latviešu kordiriģēšanas ozoli, kas savā mūžā saknes laiduši dziļi, izaudzinot vairākas diriģentu un dziedātāju paaudzes.

Zināma sacensība starp brāļiem bijusi visu mūžu. Interesanti, ka dvīņi dzimuši dažādos datumos. Imants bija vecākais, kas brāļu savstarpējās attiecībās it kā nodrošināja līdera statusu. Gido to vienmēr puspajokam atzinis, parasti piebilstot, ka viņš toties esot gudrākais vai arī labāks.

"Āmen!" - sacīja Imants pēc katras nodiriģētās dziesmas saviem bijušajiem koriem. Formāli Imanta panākumu saraksts ir garāks un amati skanīgāki, taču salīdzināt abu dvīņubrāļu devumu mākslā būtu lieki. Tikām privātajā dzīvē viņu izvēles un likteņi bijuši atšķirīgi. Imants visu mūžu nodzīvoja ar sievu Edīti, viņiem bija divi dēli (vecākais, Juris, traģiski gājis bojā 1990.gadā), ir trīs mazdēli. Gido dzīvo ar trešo sievu Dainu, viņam no katras sievas ir pa meitai un kopā - piecas mazmeitas.

Imanta 95. dzimšanas dienas atcerē skan kamerkora Ave Sol ieskaņojumi.