Ar gandarījumu par paveikto. "Klasika" svin 26. dzimšanas dienu un uztaktē Jauno gadu

17,1 miljons klausītāju Eiroradio Ziemassvētku dienas tiešraidei no Latvijas Radio 1. studijas, fondu ierakstu papildinājums ar gandrīz septiņām stundām kamermūzikas, kam pieplusojami vēl 12 studijas koncerti un, neraugoties uz pandēmiju, ap 140 koncertu ierakstu no visas Latvijas – tāda īsumā ir 2021. gada izskaņas radošā bilance Latvijas Radio 3 "Klasika", kas 1. janvārī svin 26. dzimšanas dienu. Jau daudzus gadus tās neiztrūkstošais papildinājums ir "Vīnes filharmoniķu" Jaungada koncerta tiešraide no Vīnes pulksten 12.15 pēc Latvijas laika.

Par to, kādi jaunumi "Klasikā" gaidāmi šogad, "Klasikas" direktore Gunda Vaivode sarunājas ar Anitu Braunu, kas nule uzvarējusi konkursā uz Latvijas Radio galvenā redaktora vietu, LR3 galveno redaktori Ingu Saksoni, LR3 programmu vadītāju, raidījuma "Šņorbēniņi" producenti Sandru Ņedzvecku, LR3 programmu vadītāju, raidieraksta "Mākslinieks pie mikrofona" producenti un vadītāju Annu Martu Burvi un LR3 programmu vadītāju, fondu ierakstu un studijas koncertu producenti Annu Veismani.

Gunda Vaivode: Vēlot klausītājiem izjust jaunus, skaniskus piedzīvojumus kopā ar mūziķiem, māksliniekiem un visvisādi radošiem cilvēkiem, tostarp arī mūsu kolēģiem, mēs gribētu ieskicēt, kas modē mainās, bet klasikā paliek. Un nav noslēpums, ka "Klasikā" vienmēr ļoti svarīgi ir bijuši cilvēki. Un tie, kas šurp atnāk, lielākoties arī ilgi paliek. 44 gadus Radio nostrādājusi Armanda Pakalne, 39 – Ināra Ancāne, par ko abām mūsu operissimām un vērtīgu sarunu un radiokompozīciju autorēm mēs esam sirsnīgi pateicīgi. Viņu abu vietā "Klasikā" nu stāsies jaunie kolēģi.

Inga Saksone: Prieks par Annu Martu Burvi, kuru jau dzirdam gan raidierakstos, gan ēterā. Prieks par Aneti Ašmani, kas uz pilnu slodzi sāk strādāt no 1. janvāra. Edgars Raginskis studijas ir gandrīz pabeidzis, bet "Klasikā" atgriežas pakāpeniski. Un mūsu papīru darbus un arī dokumentāciju turpmāk veiks Baiba Nurža, kuru arī reizēm "Klasikas" ēterā dzirdēsim. Bet būs vēl viens cilvēks, ar kuru strādāsim cieši līdzās.

"Klasika" – acīmredzamākā misija, ko pilda sabiedriskie mediji

Gunda Vaivode: Jā gan, tāpēc "Klasikas" studijā sveicinām mūsu šīgada pirmo viešņu Anitu Braunu! Līdz šim mēs tevi pazinām kā kolēģi, kura vada Pētniecības daļu Latvijas Radio, bet decembrī konkursa žūrija lēma par tevis virzīšanu Latvijas Radio galvenās redaktores amatam. Šis lauks ir daudz, daudz plašāks, tev jāaptver visi kanāli, visas platformas. Tomēr es, protams, vaicāšu tev par kultūru. Cik svarīga vērtība tev tā šķiet sabiedriskā medija kontekstā?

Anita Brauna: "Klasika" man šķiet acīmredzamākā misija, ko pilda sabiedriskie mediji, un ir viens no iemesliem, kāpēc sabiedriskie mediji ir nepieciešami.

Klasiskā mūzika, kultūras procesu atspoguļošana, analīze, kritika ir tās lietas, kuras tīri komerciālā vidē nevar pastāvēt – vismaz Latvijas tirgū. Bet tās ir ļoti svarīgas lietas jebkuras sabiedrības pašapzinīgai pastāvēšanai. Tā ir tāda kā mūsu garīgā maize. Tā es uz to skatos. Viens no pirmajiem cilvēkiem ārpus Radio un manas ģimenes, kuram es izstāstīju, ka esmu izvirzīta Latvijas Radio galvenās redaktores amatam, man teica, ka viņš kā Latvijas Radio pirmā un trešā kanāla regulārs klausītājs sagaida no manis lielas lietas… Tā es arī jūtos – ka mums ir jāpiedāvā lielas lietas. Ne jau tas, ka lielas lietas šeit nenotiek.

"Klasikas" rīkotais Eiroradio Ziemassvētku dienas senās mūzikas koncerts bija brīnišķīgs – nu, kurš vēl no Latvijas var aizsniegt 17 miljonu auditoriju – jūs to izdarījāt. Tas vienkārši ir fantastiski!

Tomēr kultūras misija jau nav tikai visu šo kultūras procesu atspoguļošana – misija ir arī pašiem tos radīt, un to mēs noteikti turpināsim darīt. Tu pieminēji 17,1 miljonu klausītāju: ar to mēs lepojamies, tomēr jāatzīst, ka mūsu lokālā auditorijas klausītāju procents ir tieši viens. Zinot arī to, ka "Klasikas" pārklājums nebūt nav simtprocentīgs visā Latvijā un ka mūs, īpaši pandēmijas apstākļos, jebkurā brīdī var pārtraukt Saeimas plenārsēdes, kā uz to skaties tu?

Strādājot šeit, saprotu, ka "Klasika" neskan daudzviet Latvijā tajos brīžos, kad raida Saeimas plenārsēdes, un tā ir liela jūsu sāpe.

Ņemot vērā, ka Latvijā tik ļoti daudziem cilvēkiem pieejams internets un pastāv digitālā vide, kur varētu raidīt Saeimas plenārsēdes, nesaprotu, kāpēc vēl joprojām tas netiek darīts! Saprotu, ka ir kādi likumiski šķēršļi, bet to taču visu var mainīt.

Vaicāšu tev arī par tevis pašas kultūras patērēšanas paradumiem. Kādās kultūras jomās tu gūsti iedvesmu un baudu?

Ja skatās vēsturiski ilgākā pagātnē, droši vien visbiežāk esmu apmeklējusi teātrus. Ziedu laikos, šķiet, esmu redzējusi visas Jaunā Rīgas teātra izrādes. Ja es jūtu un manu, ka ir kāds spilgts teātra notikums, pērku biļeti, eju un skatos. Pandēmija, protams, tur ir izcirtusi robu. Man ir jau komiska situācija ar Dailes teātra "Smiļģi". Divas reizes esmu pirkusi biļetes uz šo izrādi, un abas reizes atdevusi atpakaļ, jo tā iekritusi datumos, kad teātra darbība pandēmijas dēļ ir apturēta, un es joprojām šo izrādi neesmu redzējusi.

Bet kādu mūziku tu sauc par savējo?

Skaistas, harmoniskas klasiskās mūzikas koncertus – beidzamajos gados esmu regulāra Latvijas koncertzāļu apmeklētāja. Un man liekas, ka Latvijas reģionu koncertzāles šobrīd ir spēcīgākais reģionālās politikas instruments – to piedāvājums ir tik vilinošs! Visbiežāk ciemojos Rēzeknes "Gorā", tā ir mana puse, un tur droši vien manas latgalietes saknes runā... "Gorā" vienmēr ir īpaša sajūta. Emocionālākais brīdis pagājušā gada rudenī bija Raimonda Paula, Ivetas Apkalnas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts festivālā "ORGANismi". Tas bija kaut kas pārpasaulīgi skaists. Man liekas – lai koncerts emocionāli uzrunātu, nepietiek ar to, ka tur ir profesionāli mūziķi, reizēm pieslēdzas kādi dievišķi spēki un tad notiek kaut kas debešķīgs. Šī bija tāda reize, kad biju pilnīgi pārņemta un staigāju burtiski pa zemes virsu pēc šī koncerta.

Vai tev ir savs tautastērps?

Jā, mana dzimtā Vārkavas novada tautas tērps. Tie ir sarkani rūtaini brunči un skaisti izrakstīta balta villaine.

Un kad tu to uzvelc?

Visbiežāk Jāņos, Dziesmu svētkos. Es pati dejoju tautiskās dejas, un šad tad mums ir iespēja dejot arī savos tautastērpos.

Kurā kolektīvā tu dejo?

Ķekavas vidējās paaudzes deju kolektīvā "Zīle". Pēdējos Dziesmu svētkos, ja pareizi atminos, skatē ieņēmām astoto vietu un dejojām stadionā pirmajās rindās. Bet pieredzes ziņā esmu jauna dejotāja. Kamēr biju jauna žurnāliste, visu manu dzīvi aizņēma žurnālistika un nebija iespējams atrast laiku regulāriem hobijiem, bet tad es vienā brīdī sapratu, ka vēlos Latviešu Dziesmu un deju svētkus pieredzēt ne tikai kā skatītāja, bet arī kā dalībniece, un uz šo mērķi arī gāju. Dziedamās balss man nav, bet dejot es puslīdz varu. Jā, un caur "Zīli" nokļuvu pirmoreiz Dziesmu un deju svētkos – tie bija pagājušie, un ceru, ka būšu arī nākamajos.

Citi rakursi jau zināmajā

Inga Saksone: Bet tagad laiks pastāstīt par to, kas "Klasikā" būs no jauna, un ko turpināsim.

Ir liels prieks, ka ar raidījuma piedāvājumiem pie mums vēršas paši speciālisti. Piemēram, Mūzikas akadēmijas muzikologi un pētnieki ar Lolitu Fūrmani priekšgalā ir gatavi izstāstīt par vismaz 14 jaunatrastām vai svarīgām latviešu mūzikas epizodēm. Nu, piemēram, kas ir kvodlibets jeb pastičo prakse Rīgas pilsētas teātrī 19. gadsimta pirmajā pusē, vai arī kā ne tik seno 90. gadu fanka kustība ietekmējusi džeza attīstību Latvijā. Savukārt Rūdolfs Dankfelds raidījumā "Meksikas leksika" vēlas pavērt citādas džeza mūzikas priekškaru – tādas, kura mūsu ēterā varbūt tik bieži neskan. Bet mums būs arī ļoti daudz turpināmu darbu.

Inga Saksone: Aizvadītā gada lielais prieks bija ikrīta kadri "Vai zini", kurus turpināsim arī šajā gadā. Katrā "Rīta regtaimā" atkal būs kāds stāsts ne tikai par kultūru, bet arī zinātni un citām interesantām lietām. Raidījums "Piccolo" par radošajām ģimenēm arī tiks turpināts, sākot jau ar janvāra noslēdzošo svētdienu. (..) Arī "Meistars Knehts", kas ir Oresta Silabrieža pārziņā, šogad tiks turpināts kā ierasts – ēterā tas būs reizi mēnesī. Gaidīsim Saeimas vēlēšanas oktobrī un iespējams, ka turpināsim "Mērnieku laikus", ko labi iesākām jau aizvadītajā gadā.

Arī raidījums "Šņorbēniņi" ir aizvadījis savu pirmo gadu kopā ar Ievu Struku, un tāpēc producentei Sandrai Ņedzveckai vaicāsim, kāds jauns rakurss iezīmēsies šogad?

Sandra Ņedzvecka: Rakurss ir mainījies jau divas reizes – pirmajā pusgadā Ieva "Šņorbēniņos" aicināja runāties režisorus, otrajā pusgadā – aktierus, bet

nākamais pusgads būs veltīts visiem tiem radošajiem cilvēkiem, bez kuriem teātra izrādes ir neiedomājamas, bet kuru vārdi un kuru veikums tiek pamanīts vai izcelts mazliet mazāk nekā režisoru un aktieru darbs.

Un tie ir gaismotāji, mūzikas autori, videomākslinieki un kostīmu mākslinieki, scenogrāfi. 2022. gada pirmais raidījums 8. janvārī būs kopā ar mākslinieci Moniku Pormali. Rudenī "Šņorbēniņi" atkal pievērsīsies dzejai.

Inga Saksone: Bet tagad studijā mums pievienojas Anna Marta Burve, kura pagājušajā gadā iesāka veidot ļoti nozīmīgu podkāstu jeb raidierakstu "Mūziķis pie mikrofona", un runāja par izdegšanu, depresiju, stresu, lampu drudzi, atkarībām, un šīs problēmas ir līdzīgas daudziem radošiem cilvēkiem.

Anna Marta Burve: Šajā gadā raidieraksts pavērs spārniņus vēl plašāk.

Aicināsim ne tikai mūziķus, bet arī rakstniekus, aktierus, scenogrāfus, respektīvi, visus cilvēkus, kas ir kaut kādā veidā saistīti ar kultūru, jo reizēm runājam it kā par vienu un to pašu, bet katrs cilvēks par to izsakās citādāk.

Piemēram, ja kāds ir juties līdzīgi, nākamais to noformulē tik noderīgi tieši tam cilvēkam, ka man liekas – tas arī ir tas vērtīgākais.

Šai problemātikai un līdz ar to arī klausītāju auditorijai nav nekāda vecuma ierobežojuma, jo tu grasies runāt arī ar pavisam jauniem cilvēkiem.

Anna Marta Burve: Jā, tieši tā, tas arī ir tas jaukais mūsdienās. Ja pirms gadiem divdesmit bija tāds jauno cilvēku kults – sak, mēs tagad esam jauni tīneidžeri un fanosim par visiem jaunajiem dziedātājiem, kas nav vecāki par 30 gadiem, mūsdienās jauniešus vairs neinteresē vecums: tu vari būt piecpadsmitgadīgs, bet, ja esi iedvesmojošs, mēs tev sekosim, vari vari būt piecdesmitgadīgs, un, ja esi iedvesmojošs, arī tev mēs sekosim. Līdz ar to podkāstā sastapsimies ne tikai ar pieredzi jau guvušiem profesionāļiem, bet arī ar jaunajiem, kas varbūt vēl tikai sevi pierāda konkrētajā jomā, kurā viņi darbojas.

Latvijas Radio studija – vieta, kur mūziķi atplaukst

Šobrīd studijā jau esam kopā ar kolēģi Annu Veismani. Atskatoties pavisam īsi uz pagājušo gadu un ieskicējot šo gadu – kas tev sakāms?

Anna Veismane: Pagājušajā gadā bija liela daudzveidība gan fondu ierakstos, gan koncertos, un pāreja no viena gada uz otru mums notiek tik ļoti plūstoši, ka mēs pat to dažbrīd nemanām, jo gadu mijā notiek fondu ieraksti – šobrīd, piemēram, tiek ierakstītas maestro Edgara Račevska dziesmas, vijolnieks Roberts Balanas šajās dienās ierakstījis skaistas aranžijas. Tikpat aktīvi turpināsim ar studijas koncertiem – jau janvārī būs saksofonists Oskars Petrauskis un Elīna Bērtiņa-Petrauska, tūdaļ pēc tam – trio "Metamorfozes", operdziedātāji Viktorija Pakalniece un Mihails Čuļpajevs, Ieva Parša, un aprīlī turpināsies brīnišķīga sadarbība ar Latvijas Komponistu savienību. Skanēs latviešu mūzika – mūsu prioritāte, būs gan džezs, gan klasika.

Un būs arī starptautiskie projekti – gan Eiroradio Palmu svētdiena Lieldienu laikā, gan atkal Eiroradio Ziemassvētku dienas koncerti. Vai mūziķi labprāt piekrīt ierakstiem un arī tik ļoti atbildīgiem?

Anna Veismane: Jā, ļoti labprāt. Īpaši

šajā laikā, kas ir sarežģīts koncertu organizēšanā, tieši Latvijas Radio ir vieta, kur mūziķi var atplaukt un uzspodrināt savas profesionālās kvalitātes. Īpaši šobrīd tas viņiem ir svarīgi un arī mums, jo iegūstam ļoti labus ierakstus.

"Klasikas" organizētie fondu ieraksti pagājušajā gadā papildināti ar gandrīz septiņām stundām kamermūzikas, kam pieplusojam vēl 12 studijas koncertus. Un, neraugoties uz pandēmijas situāciju, ap 140 koncertu ierakstiem no visas Latvijas, par ko milzu paldies gan mūsu sadarbības partneriem, gan arī producentei Ilzei Mednei.

Inga Saksone: Esam priecīgi par visām tiešraižu iespējām! Jau pavisam drīz, 14. janvārī, pieslēgsimies Lielajai ģildei, kur Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs uzlecošā somu zvaigzne Tarmo Peltokoski, bet pie klavierēm Rahmaņinova Otrajā klavierkoncertā būs publikas mīlulis Antons Ļahovskis. Ceram, ka 29. janvārī notiks arī Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts. Pa vidu vēl Sinfonietta Rīga "Hanzas peronā" atskaņos Uģa Prauliņa un Kārļa Lāča darbus, bet 18. janvārī tiešraidē no Operas klausīsimies Jāņa Kalniņa operu "Hamlets".

Janvāris parasti ir arī Ņujorkas Metropoles operteātra tiešraižu mēnesis, un arī šis gads nebūs izņēmums. 15. janvārī – Mocarta "Figaro kāzas" ar tumšādainu Rozīnu – patiešām labo dziedātāju Goldu Šulcu un pasakaino Kristiānu Gerhāeru kā grāfu Almavivu. 22. janvārī – Pučīni "Bohēma" ar diriģentu Karlo Rici, Mimī būs itāliete Marija Agresta, Rodolfo – amerikāņu liriskais tenors Čārlzs Kastronovo. Pieslēgumi pasaulei patiešām būs, cik vien iespējams, un tuvākais jau pēc maza brīža: Raitis Zapackis jūs uzrunās Vīnes Jaungada koncerta tiešraidē.