Raidījuma "Ce*zūra" trešajā laidienā cenzūras pētnieks un žurnālists Edgars Raginskis uz sarunu aicinājis rakstnieku un publicistu Rvīnu Vardi, kura literārā darbība 2000. gadu pirmajā desmitgadē sākās pašam autoram negaidīti vētraini - pret viņu tika ierosināts kriminālprocess un Rvīns tika kriminālsodīts par literāra darba publicēšanu. Raidījuma viesis dalās savās atmiņās par izmeklēšanas procesu un kafkiānisko indivīda nespēju nedz izprast, nedz ietekmēt sistēmu, pauž savu viedokli par mākslas un mākslinieka brīvību mūsdienu Latvijā, lasa savu soctīklu publicistiku un ļauj lasīt sarunbiedram fragmentu no stāstu krājuma “Kur tu biji”, bet Edgars Raginskis pirmoreiz “Klasikas” ēterā sevi cenzē.

Par pieredzi ar Latvijas Republikas varas iestādēm Rvīns stāsta šādi:

“Vienā brīdī izmeklētāja paziņoja, ka, lai mani varētu tiesāt, ir nepieciešama tiesu medicīniskā ekspertīze. Mani ar policijas mašīnu aizveda uz Tvaika ielu, tur nebija durvju rokturu, bet bija garas, garas sarunas, man uzdeva apmēram pusotru tūkstoti jautājumu, piemēram: “Ko jūs mīlat vairāk - māti vai tēvu?” un “Ja jūs būtu gleznotājs, vai jums patiktu gleznot puķes?” Centos visā šajā procesā izskatīties vismaz pārliecināts, un, spriežot pēc man dotās diagnozes, man tas arī izdevās.

Diagnoze skanēja šādi: “Paštaisna egocentriska personība ar noslieci uz literāro ekshibicionismu. Bohēmisks izskats, kopta bārda, vidējs vārdu krājums [laikam, salīdzinot ar Ļevu Tolstoju].”

Man piesprieda piespiedu darbus, kurus es pildīju dažādos dienas aprūpes centros, kur bija cilvēki ar dažādiem traucējumiem, kas man šķita ļoti īpatnēja izvēle, jo šī ir ļoti neaizsargāta iedzīvotāja grupa. Cita starpā mans pants skanēja: “Vardarbīga rakstura pornogrāfisku materiālu izgatavošana un publiska demonstrēšana”.

Tas tiešam ir smieklīgi, bet, kad tas notiek, tas kļūst nāvīgi nopietni. Es nebiju tam gatavs.”