8. janvāra vakarā jūs gaida tikšanās ar jaunu albumu – Ņujorkas latviešu kora iniciēto un kompānijas Albany Records izdoto tvartu ar Ziemassvētku kantātēm, kas ieskaņotas kora galvenās diriģentes Lauras Padegas Zamuras vadībā. Lauras Jēkabsones, Mārtiņa Brauna, Andreja Jansona un Andra Sējāna opusus kopā ar ņujorkiešiem ierakstījuši kori Balta, Fortius, Balsis, solisti Laura Jēkabsone, Zane Stafecka, Krista Zamura, Jānis Almanis Palmbahs un Latvijas Nacionālās operas kamerorķestris. Pirms mūzikas –komponistu sniegtie komentāri. 

Ņujorkas latviešu kora galvenā diriģente Laura Padega Zamura stāsta: "1975. gadā dibinot Ņujorkas latviešu kori, viens no diriģenta Andreja Jansona mērķiem bija izveidot kori, kas spēj uzvest lielu formu skaņdarbus. Koris ik gadu sagatavoja Adventa koncertu, taču latviešu darbu skaits par Ziemassvētku tēmu bija ierobežots. Tā radās iecere katru gadu pasūtīt jaundarbu kādam latviešu komponistam; koris apņēmās jaunās kantātes atskaņot Adventa koncertā un pēc tam ierakstīt diskos. Rezultātā latviešu mūzikas klēts nu ir par četrdesmit Ziemassvētku kantātēm un desmit albumiem bagātāka.

Jābrīnās, cik trāpīgi laimējies nosaukt programmu "Ziemassvētki laika vējos" – nosaukums radās diska tapšanas procesā, pārdomājot albuma skaņdarbu dažādību. Kaut arī komponistiem bija uzstādīti vienādi ierobežojumi tematikā, instrumentu, koru un solistu balsu izvēlē, visu četru autoru darbi radījuši tādu kā latviešu Ziemassvētku pārskatu pāri vairākiem gadsimtiem. Andra Sējāna skaņdarbs ir cieši saistīts ar agro reliģisko svētīšanu. Pielietojot Bībeles tekstus latīņu valodā un atsaucoties uz gregoriku, tomēr pamazām radīts laikmetīgs muzikāls efekts. Mārtiņš Brauns savā Ziemassvētku dziesmu ciklā izmantojis latviešu dzejnieku tekstus – ar tiem un ar savu pieskārienu viņš uzbūris mūsdienīgus latviešu Ziemassvētkus. Andrejs Jansons apvieno latviešu dzejnieku un tautas dziesmu tekstus, oriģinālas un tautas dziesmu melodijas, rezultātā sagādājot diskam klasiskāku un īsti latvisku Ziemassvētku kantāti. Laura Jēkabsone arī savij tautas dziesmu melodijas un vārdus ar dzejnieku tekstiem un savām oriģinālmeldijām, taču ar mūsdienīgākiem paņēmieniem.

2020. gadā jēdziens “laika vēji” ir ieguvis citu nozīmi. Cik mēs bijām neapzināti laimīgi, ierakstot disku šī gada janvārī!

Ņujorkas latviešu koris ar vislielāko prieku dalās ar Jums šajā Ziemassvētku sveicienā Covid-19 vīrusa laikmetā."

Komponiste Laura Jēkabsone: "Kantāte Gausi nāca, drīz aizgāja ir mana pirmā Ziemassvētku kantāte, bet noteikti ne pēdējā. Manā daiļradē ziemas gada laika kompozīcijas vienmēr ir īpašas, un izņēmums nav arī šī kantāte. Iespējams, ka iemesls tam ir manas spilgtās bērnības atmiņas par ziemu laukos Ziemeļlatgalē. Biju pavisam maza meitene, kad sēdēju kopā ar vectēvu zirga kamanās, braucot uz mežu pēc eglītes spalgā ziemas rītā. Kā tagad vēl atceros, kā saules apmirdzēts un sniega segas pārklāts vizēja milzīgais lauks. Tā arī Ziemassvētku kantātē satiekas vizēšana gan orķestra instrumentācijā gan dziedātāju balsīs. Latviešu tautasdziesmas vārdi un Gunta Vāvera dzejolis manuprāt gan papildina viens otru, gan arī atspoguļo brīnumainos Latvijas ziemas kontrastus. No mazliet draudīgā ziemeļu vēja līdz pat lielām un baltām sniega pārslām kā eņģeļu spārni."

Mārtiņš Brauns par kantāti Ziemassvētki: "Priecājos, ka Ņujorkas latviešu koris stimulēja mani šādam darbam. Apzīmējums "kantāte" man likās par daudz cēls, lai vienkārši kaut ko tāpat virspusēji uzrakstītu, izmantotu jau apspēlētu Ziemassvētku simboliku. Tas stimulēja mani rūpīgi meklēt dziļākus, pamatīgākus tekstus, kuros nebūtu liekulības un tie nāktu no sirds. Ziemassvētku laiks – tie ir garīgi centieni, tā ir ticība labajam un piedošanai, tas ir kas gaišs un tīrs. 2018. gadā uzrakstīju piecdaļu kantāti korim un instrumentālam sastāvam, kas man deva lielu gandarījumu. Rakstīju tā, lai dziedamās melodijas nebūtu par grūtu tiem, kas ikdienā ar profesionālo mūziku nenodarbojas. Pateicoties Ņujorkas latviešu kora un Lauras pasūtījumam, es kantātes daļas nākošajā gadā izmantoju savā koncertdarbībā, tās jaunā versijā iekļaujot grupas Insomnia Ziemassvētku koncerttūrē Veltījums."

Andrejs Jansons: "Tā kā es Ņujorkas latviešu korī vairs nestrādāju, tad droši – neuzspiežot kā diriģents savas vēlmes – varēju piedāvāt savu darbu topošajam albumam. Man ir liels gandarījums, ka Ņujorkas latviešu koris turpina darboties un, pretstatā tam, ka Bruno Skultes koris savulaik nomira līdz ar viņu (kas bija liela traģēdija!), Laurai iet labi un viņai izdevies korim piesaistīt daļu no latviešiem un tā saucamajiem jaunlatviešiem, kas brauc uz Ņujorku studēt un strādāt.   

Ziemassvētku kantāte ir no jauna pārstrādāts darbs. 70. gados es uzrakstīju mūziku Jāņa Poruka Ziemassvētku dzejolim, kurā runātājs mijās ar mūziku. Es to pārstrādāju, izmantoju daļu no esošās mūzikas un daļai no teksta pierakstīju jaunas notis. Tā kā oriģināls bija ērģelēm, instrumentēju to orķestrim un izveidoju četrdaļīgu kantāti solistei, korim un orķestrim. Tās pirmatskaņojums notika Ņujorkā 2017. gadā, bet pagājušā gada Ziemassvētkos tā izskanēja Rīgas Latviešu biedrībā.

Cerībā radīt Ziemassvētku noskaņu, diezgan lielu lomu esmu piešķīris instrumentālajām epizodēm. Bez Jāņa Poruka kantātē izmantota Valdas Dreimanes dzeja un latviešu tautas dziesmas, jo man patīk iepīt folkloru. Uzskatu, ka tautas dziesma ir ne mazāk svētīga kā Bībele."

Andris Sējāns: "Ņujorkas latviešu koris man pasūtīja Ziemassvētku kantāti. Žanra ziņā pasūtījumu neesmu izpildījis, jo darbu nevarētu uzskatīt par kantāti. Man tika dota brīva vaļa tekstu izvēlē – vai tā būtu oriģināldzeja, tautas dziesmas vai baznīcas teksti. Nosliecos par labu pēdējiem, jo kora mūzika plus Ziemassvētki man, ņemot vērā zēnu korī pavadīto laiku, neasociējas tik daudz ar ziemas saulgriežiem kā ar kristīgās pasaules vienu no svarīgākajiem notikumiem – Kristus dzimšanas svētkiem, Ziemassvētku jeb Adventa laiku baznīcā. Tātad tā nav viena atsevišķa svētku diena, bet vesels laika periods, kad svētki tiek gaidīti – šim gaidīšanas laikam vēlējos pievienoties darbā O Antifoni. Ja gribētos liturģiski korekti atskaņot šo darbu, mūziķiem baznīcu būtu jāapmeklē pirms Ziemassvētkiem nedēļu no vietas, kad katrā no dienām atskaņojams savs antifons. Tas, protams, ir joks, jo vienā koncertā visi antifoni pēc kārtas ieguļas itin labi.

Kā līdzautoru šim darbam būtu svarīgi atzīmēt Dabas koncertzāli, kurā darbojas arī Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis, Anrijs Grinbergs un Kaspars Tobis, jo antifonos izmantotā mūzika pavisam citā skanējumā – vairāk instrumentāli nekā vokāli – skanējusi kādā no Dabas koncertzāles programmām. Iemesls, kādēļ es šo mūziku esmu vēlējies izmantot, ir pavisam vienkāršs – man tā šķiet ļoti laba mūzika, kurai Dabas koncertzāles izpildījumā tās specifikas dēļ lemts izskanēt vien pāris reizes vasarā. Tādēļ, mainot skaņdarbu žanru, instrumentāciju, pievienojot kori – tā sakot, mazliet akademizējot šo mūziku, vēlos tai dot iespēju dzīvot arī uz citām, ne tikai dabas skatuvēm."