Šogad apgādā Muso klajā nācis Volfganga Amadeja Mocarta vijoļsonāšu albums, kuru ieskaņojušas latviešu vijolniece Vineta Sareika un franču pianiste Amandīne Savarī. Tās ir trīs sonātes - Famažorā KV 376, Solmažorā KV379 un Lamažorā KV 526.

Mūziķu domubiedrība aizsākās kameransamblī Trio Dali, kas guva panākumus konkursos un ko slavēja arī kritiķi. Abas mūziķes kopā ieskaņojušas arī Edvarda Grīga vijoļsonāšu albumu.

Piedāvājam arī Dāvja Eņģeļa sarunu ar Vinetu Sareiku, kurā viņa atzīst: 

"Man jau ilgus gadus bija vēlme ar Amandīni ierakstīt Mocarta mūziku, jo tajā viņu dzirdēju pirmoreiz, kad iepazināmies 2005. gadā Santanderas festivālā Spānijā. Viņa toreiz spēlēja Mocarta trio. Biju klausītāju vidū un man likās debešķīgi, cik viņa vienkārši, nesamāksloti un ļoti sirsnīgi spēlēja.

Man pašai ilgus gadus bijušas sarežģītas attiecības ar Mocartu, jo domāju, ka jebkuram vijolniekam tā ir kaut kādā ziņā bijusi bērnības trauma.

Mocarta mūzika, protams, ir obligātais repertuārs, un tas ir vienmēr ir arī lielākais klupšanas akmens arī konkursos un eksāmenos. Katram profesionālim ir savs viedoklis un sava pārliecība, kā, kādā stilā un ar kādu artikulāciju jāspēlē Mocarts. Ir daudz diskusiju par to. Un daudzi jaunajie mūziķi bīstas no šīs informācijas pārbagātības un viedokļiem.

Man bija sajūta, ka es gribētu šajā dzīves posmā atbrīvoties no tā visa, atbrīvoties no liekā, no gados uzkrātām sajūtām un vienkārši skatīties uz šīm partitūrām kā uz muzikālu brīnumu, kā uz ko gaišu, svaigu un atrast savu ceļu šajā mūzikā.

Amandīne ir  labākais partneris, ar kuru šo ceļu veikt."