Nesen klajā nācis saksofonista Viļņa Kundrāta dubultalbums "Antropoloģija", kurā apkopoti gan mākslinieka iecienītākie džeza klasikas skaņdarbi, gan ekskluzīvi oriģināldarbu koncertieraksti, kas tapuši dažādās uzstāšanās reizēs un laikos.

"Klasika" aicina ieklausīties gan jaunajā albumā ietvertajās kompozīcijās, gan sarunā ar pašu Vilni Kundrātu!

Albuma pirmajā teikumā rakstīts tā: "Klausos albumā iekļautos ierakstus un domāju - kas es esmu?" Vai Vilnis atradis atbildi uz šo jautājumu?

"Džeza mūziķis. Bet tā otra lieta, kas arī atspoguļojas nosaukumā – tā ir kaut kāda iekšējās garīgās, emocionālās pasaules izpausme mūzikā," teic Vilnis Kundrāts.

Kas Vilni Kundrātu, kurš nāk no Gulbenes, ievirzīja mūziķa sliedēs? "Dzimis esmu 1961. gadā, un domāju, ka tās varētu būt bijušas 60. gadu beigas, 70. gadu sākums, jau tāds pusaudža apzinātais vecums, kad atmiņā nāk melnbalts televizors, kurā skan džeza mūzika, un tēvs man jautā, ko es gribētu spēlēt - vai saksofonu, džezu?

Tad nāk atmiņā arī Gulbenes kultūras nams, kur uzstājās Rīgas estrādes orķestris - skaistās formās, tādās pelēcīgās, stilīgās, kādas jau sešdesmitajos gados bija, un spēlē džeza mūziku.

Un es, saģērbts uzvalciņā, paņemts līdzi pieaugušajiem - tas varētu būt bijis pirmsskolas vecumā - uzmanīgi klausos.

Tas, ko tālāk atceros - tēvam ļoti patika džezs, arī viņš pats par to interesējās, spēlēja, mājās bija skaņuplates.

Un tad nāk piektā, sestā klase, kad man jau sagādāts saksofons, un es tēva darba vietā, autotransporta uzņēmumā, kur tēvs strādā par autobusa šoferi, piedalos pašdarbības estrādes ansamblī.

Tur ansambļa vadītājs ir Valentīns Mārtinsons. Domāju, viņš bija gados vecāks par manu tēvu, kurš dzimis 1932. gadā. Valentīns kara laikā bija iesaukts leģionā, viņš pat nebija tā īpaši karojis, bet viņa brālis bija Rietumvācijā. Valentīns Martinsons spēlēja pilsētas restorānā, un viņa interešu objekts vislielākajā mērā bija džezs. Savā ziņā tā bija orientācija uz Rietumu kultūru, pretēji tam, ka oficiālā mūzikas, kultūras dzīve un atmosfēra bija pavisam cita.

Pēc tam, kad beidzu bērnu mūzikas skolu un devos mācīties uz Rēzeknes Mūzikas vidusskolu, iestājās vairāk roka laikmets, un džezs mazliet pagāja otrā plānā. Tur bija vairāki mani draugi - arī Tālis Gžibovskis, kas bija mazliet vecāks un mācījās tā saucamajos teorētiķos. Aktīvi tika pirktas visas Padomju Savienībā izdotās melodijas plates, tur bija arī Elingtons.

Rīgā ierados 1981. gadā, iestājos Latvijas konservatorijā. Centrālais bija Latvijas Radio bigbends, visas autoritātes saksofona ziņā pēlēja tur. Mans favorīts bija Egils Straume.

Studējot akadēmijā, interesējos arī par moderno Rietumeiropas mūziku. Tur nāca klāt vēl viss, kas attiecas uz frīdžezu. Egils bija tuvāks tam. Ja pieminam manu disku, tad dīvainā veidā agrīnie ieraksti ir bezmaz tuvāk avangardam nekā tas, ko es spēlēju tagad. Ja vēl runājam par džezu un iespaidiem, kurus guvu, nāk prātā arī Rīgas džeza kluba festivāls. Kaut kā viss rezultējies tajā, ka esmu aizgājis džeza virzienā…

Straume, kad viņam biju atnesis Pārkera transkripciju, uz instrumenta vienreiz nospēlēja, kā tam jāskan, un teica -

klausies ierakstus, spēlē, trenējies. Pirmie 15 gadi būs tādi grūtāki, pēc tam aizies.

Varētu teikt, ka tāda bija mana mācīšanās pie Egila Straumes. Pašam nācās burties visam cauri. 1989. gadā Konservatoriju beidzu kā muzikologs, un tad bija jāiet dienēt padomju armijā."
 

Vairāk un plašāk – raidījumā!

Vizītkarte

Vilnis Kundrāts ir viens no pieredzes bagātākajiem Latvijas saksofonistiem, tādēļ jo neparastāks šķiet fakts, ka līdz šim ar viņa vārdu nav izdots neviens oficiāls albums. Mākslinieks šo pārpratumu beidzot nolēmis labot un laidis klajā retrospektīvu savas 30 gadus ilgās karjeras dubultalbumu “Antropoloģija”, ko noteikti novērtēs ikviens džeza cienītājs Latvijā.

Vilnis Kundrāts ir 20. gadsimta modernās, urbānās kultūras adepts, kurš iespaidojies no amerikāņu džeza, britu roka un Eiropas avangarda, sajaucot tos sev vien raksturīgā skanējumā. Viņš allaž centies spēlēt kopā ar patiesi profesionāliem mūziķiem -personībām, tādējādi nodrošinot izpildītajiem skaņdarbiem īpašu muzikālo rokrakstu. Turklāt, runa ir gan par jau zināmu džeza standartu interpretāciju, gan oriģinālskaņdarbiem. Abas šis sfēras ieskicētas arī nupat izdotajā albumā “Antropoloģija”.

Albuma pirmajā diskā "Sintēze. Tagadne" iespēlēti džeza standarti, ko pieredzes bagātais saksofonists uzskata par īstu klasiku un kas izsaka šīs mūzikas atmosfēru. Šeit dzirdami Henry Mancini, Charlie Parker, Antonio Carlos Jobim, Duke Ellington un vēl citu klasiķu darbi. Viļņa Kundrāta (saksofons), Zigmunda Žukovska (basģitāra), Arta Oruba (sitaminstrumenti) un Oskara Račevska (klavieres) izpildītā mūzika ierakstīta studijā 2017. gada 31. augustā un 1. septembrī, bet daži skaņdarbi ieskaņoti arī koncertos.

"Pārsvarā visi  ieraksti tapuši bez iepriekšēja mēģinājuma un aranžējuma jam session veidā, jo ierakstītās tēmas man ir labi pazīstamas, tuvas un tajās jūtos ļoti brīvi," komentē mākslinieks.

Otrajā diskā "Ģenēze. Ieskats pagātnē" iekļauti Viļņa Kundrāta un viņa sadarbības kolēģu radīto skaņdarbu koncertieraksti. "Agrīnākais ieraksts ir mans duets ar Zani Kreicbergu, kas radies kā mēģinājuma etīde Anša Rūtentāla kustību teātrim 1995. gada janvārī LU Ķīmijas fakultātes zālē," komentē saksofonists.

"Anša personīgajā ierakstu kolekcijā es dzirdēju daudz interesantas, laikmetīgas mūzikas, kas ietekmēja manu tālāko muzikālo attīstību," klāsta Vilnis.

Ierakstos dzirdami tādi profesionāli džeza instrumentālisti kā Eino Kolists un Aleksandrs Smirnovs, Jaak Sooäär (Igaunija) un Arturs Kutepovs, Andris Grunte un Ivars Galenieks, kā arī Māris Briežkalns, Tanel Ruben (Igaunija) un Kaspars Kurdeko.