Viens no pasaules klasiskā baleta zelta fonda darbiem Pētera Čaikovska "Gulbju ezers" savu pirmizrādi piedzīvoja Maskavā, Lielajā teātrī 1877. gadā. Drošu ziņu par libreta autoriem trūkst, bet, protams, visai daudz baleta sižeta izstrādē ieguldījis arī pats komponists. Ir zināms, ka šajā laikā Čaikovski iedvesmojusi ekscentriskā mākslu un mūziku mīlošā Bavārijas karaļa Ludviga II personība. Iespējams, ka Ludvigs, kas reizēm dēvēts arī par Gulbju karali un Pasaku karali, ir "Gulbju ezera" varoņa tēla prinča Zigfrīda prototips.

Dažus gadus pēc pirmiestudējuma izcilais horeogrāfs Mariuss Petipā kopā ar Pētera Čaikovska brāli Modestu libretu pārstrādāja, bet izmaiņas partitūrā veica Marijas teātra diriģents un komponists itālis Rikardo Drigo. Tieši šī versija, kas savu pirmizrādi piedzīvoja Sanktpēterburgas Marijas teātrī 1895. gadā, ir padarījusi "Gulbju ezeru" par pašu atpazītāko darbu pasaules baleta trupu repertuārā, un it bieži baleta mūzika skan arī koncertos un arī tiek ieskaņota.

Svītā no Pētera Čaikovska baleta "Gulbju ezers" pagājušā gada novembrī Londonā veiktā koncertierakstā - Philharmonia Orchestra Santu Matiasa Rouvali vadībā (Signum Classics, 2020).