Klarnetists Pjērs Ženisons, kuru šobrīd uzskata par vienu no vadošajiem pūšaminstrumentālistiem Francijā, pievērsies komponistam, kuru var uzskatīt par šī instrumenta iedvesmotāju 18. gadsimtā, - Volfgangam Amadejam Mocartam. Jaunā albuma Mozart, 1791 (Erato, 2023) centrā ir viņa slavenais Klarnetes koncerts, jo kā uzsver Ženisons: "Šī Koncerta garīgais un simboliskais vēriens ir milzīgs.

Ikreiz, kad atgriežos pie šī meistardarba, piedzīvoju tādu pašu saviļņojumu kā tad, kad to spēlēju pirmoreiz”.

Pjērs Ženisons ir daudzpusīgs mūziķis gan kā solists, gan arī biežs viesis pie orķestriem visā pasaulē. Studējis Parīzes konservatorijā un Losandželosā, Dienvidkalifornijas Universitātē. Repertuārs plašs - no Mocarta līdz džezam, no tautas mūzikas līdz mūsdienu opusiem, kas tapuši ciešā sadarbībā ar komponistiem. Šajā albumā Pjēra Ženisona kompanjons ir orķestris Concerto Köln, kas specializējas vēsturisko instrumentu atskaņošanā, ko mīl darīt arī klarnetists, kura rīcībā parasti arī ir vairāki instrumenti. Arī  šajā albumā, veicot ierakstus, viņš tos maina - vēsturiskos ar senu instrumentu kopijām un arī mūsdienās izgatavotajiem.

Albuma iesākumā un nobeigumā skan ārijas no operām, kurām pārlikumus klarnetei veidojis Bruno Fonteins, tāpat kā Lacrimosa pārlikumu no Rekviēma, kas aranžēts klarnetei, ērģelēm un Fender Rouds elektriskajām klavierēm.

Albuma nosaukumā līdzās Mocarta vārdam likts arī gadskaitlis "1791." - tas ir gads, kurā Mocarts īsi pirms savas nāves pabeidza savu slaveno Klarnetes koncertu, kas bija dziļas un patiesas draudzības apliecinājums viņa draugam - 18. gadsimta nogales izcilajam klarnetistam Antonam Štadleram. Vēsturnieki izpētījuši, ka Mocarta nāves brīdī Štadlers bija devies četrus gadus ilgā ceļojumā pa Eiropu, un šīs turnejas laikā viesojies un muzicējis arī Rīgā.