"Klasika" iepazīstina ar prestižās mūzikas izdevniecības Deutsche Gramophone 2014. gadā klajā laisto dubultalbumu ar Johana Sebastiana Baha "Labi temperētā klavīra” 1. un 2. sējumu, kuru ieskaņojis franču pianists Pjērs Lorāns Emārs (Pierre-Laurent Aimard).

Albuma anotācijā Andreass Glekners uzsver: "Johana Sebastiana Baha darbu padziļināta apzināšana nesākās vis ar leģendāro Mateja pasijas atskaņojumu Berlīnē 1829. gadā Fēliksa Mendelszona-Bartoldi un Karla Frīdriha Celtera vadībā. Jau 1790. gadā mūzikas izdevējs Johans Karls Frīdrihs Rellštabs pauda vēlēšanos publicēt abas "Labi temperētā klavīra” daļas. Kopā ar dažiem citiem Baha darbiem šis slavenais klaviercikls pēc 1750. gada nebija nogrimis aizmirstībā, jo kalpoja par mācību materiālu daudziem slaveniem mūziķiem.  To spēlēja vienpadsmitgadīgais Ludvigs van Bēthovens savās nodarbībās pie Kristiana Gotloba Nēfes, Volfgangs Amadejs Mocarts dažas trīsbalsīgās fūgas instrumentēja stīgu sastāvam pēc Vīnes mūzikas mecenāta – brīvkunga Gotfrīda van Svītena pasūtījuma, un Jozefs Haidns savā īpašumā ieguva otrās daļas norakstu. Pretstatā daudzajiem tikai pārrakstītā variantā saglabātajiem Baha klavīra un ērģeļu darbiem, "Labi temperētais klavīrs” tālāk nodots nepārtrauktā ķēdē. Abas daļas ir ne vien Baha rokrakstā, bet eksistē arī neskaitāmās kopijās, kuras, visticamāk, rakstījuši Baha dēli, skolnieki un skolnieku skolnieki.

Pirmā daļa saglabājusies tīrrakstā no 1722. gada. Vairākas vēlākas korekcijas liecina, ka Bahs šim ciklam pievērsies līdz pat sava mūža nogalei.

"Labi temperētā klavīra” pirmās daļas rašanās attiecināma uz vēlīno Veimāras laiku – 1717. gadu.  Kā stāstījis slavenais leksikogrāfs Ernsts Ludvigs Gerbers, jau viņa tēvs Heinrihs Nikolauss Gerbers, studēdams teoloģiju Leipcigas universitātē (1724-1727), dažkārt baznīcas mūzikas atskaņojumos uzstājies Baha vadībā. Mācību stundās pie Baha viņš tāpat kā citi skolnieki gan praktiski, gan teorētiski apguva "Labi temperēto klavīru”. Gerbers atceras, ka atsevišķas prelūdijas un fūgas skolotājs Bahs ar savu nepārspējamo meistarību spēlējis priekšā pat trīsreiz!

No 1717. gada 6. novembra līdz 2. decembrim Baham piespiedu kārtā nācās atrasties Veimāras hercoga Ernsta Vilhelma gūstā, jo savam reģentam prasījis atbrīvošanu no dienesta. Vilhelms Ernsts reaģēja pārsteidzīgi un ar vieglu roku lika savu dumpīgo koncertmeistaru arestēt. Tikai pēc četru nedēļu strīda augstmanis viņu palaida un arī, iespējams, tikai tādēļ, ka bijusi jau saņemta diplomātiska prasība par viņa brīvlaišanu no Kētenes galma...

Tieši uz šo periodu attiecas arī "Labi temperētā klavīra" 1. sējums, lai gan nav zināms, cik pilnīgs tas tobrīd bijis. Taču saglabātais materiāls ļauj uzzināt, ka pazīstamais Kētenes 1722. gada oriģināls izgājis ilgstošu pilnveidošanas procesu.

Bahu ģimenes lokā šīs prelūdijas un fūgas kalpoja regulārai mājas muzicēšanai. Taču kā kontrapunkta meistardarbs "Labi temperētais klavīrs” bijis bezgala nozīmīgs fūgas kompozīcijas mākslas apguvē ne vien Baha dēliem un skolniekiem, bet arī lielajiem klasiķiem, jo Haidna, Mocarta un Bēthovena fūgas nav iedomājamas bez Baha "Labi temperētā klavīra” paraugiem.

Baha "Labi temperētā klavīra” abus sējumus 2014. gadā ieskaņojis slavenais franču pianists Pjērs Lorāns Emārs – aizrautīgs mūslaiku mūzikas popularizētājs, kuru zinām arī no filmas Pianomania. Mūziķis dzimis 1957. gadā Lionā, absolvējis Lionas konservatoriju, bet 1973. gadā ieguvis kamermūzikas balvu Parīzes konservatorijā un pirmo vietu Starptautiskajā Mesiāna konkursā. 1977. gadā, Pjēra Bulēza aicināts, kļuva par jaundibinātā Ensemble InterContemporain dalībnieku. Amerikā debitējis ar Čikāgas simfonisko orķestri.

Emārs savā darbībā daudzkārt pievērsies laikmetīgajai mūzikai: bijis solists Pjēra Bulēza, Karlheinca Štokhauzena, Ģērģa Ligeti mūzikas piarmatskaņojumos. Līdzās mūsdienu mūzikas atskaņojumiem Emārs kopā ar Eiropas kamerorķestri Nikolausa Arnonkūra vadībā ierakstījis visus Bēthovena klavierkoncertus.

Pianists mēdz pievērsties arī diriģēšanai, tomēr pats reiz nopietni uzsvēris: "Neesmu diriģents un tāds arī nekad negribu būt: tā nav mana izvēle, turklāt šajā jomā man nav arī īpaša talanta. Bet, ja man būtu jādefinē, ko es daru, teikšu tā: esmu pianists un klavieres ir mans likteņa pielemtais instruments. Taču nevēlos mūzikā aprobežoties ar vienu funkciju: man patīk kamermuzicēšana un kompānija, patīk spēlēt dziesmu pavadījumus, mācīt, runāt par mūziku, vārdu sakot - izdzīvot visu piedāvāto iespēju dažādību!"

2009. gadā Pjērs Lorāns Emārs kļuva par Oldboro mūzikas festivāla direktoru Anglijā, 2007. gadā piedalījās filmā "Noti pa notij" par Steinway izgatavošanu, bet 2009. gadā piedalījās godalgu guvušajā Vācijas un Austrijas kopražojuma filmā Pianomania.

Savukārt par franču pianista Pjēra Lorāna Emāra interpretācijas niansēm, atskaņojot šo krājumu, klausieties raidījumā "Orfeja auss” svētdien, 11. janvārī, plkst. 14:00, kur Ilzes Mednes viesi būs pianists Georgijs Kjurdians un Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājs Juris Griņevičs.

Dubultalbuma otro daļu (LTK 2. sējumu) iespējams noklausīties ŠEIT!