Svētku priekšvakarā pārlapojam nacionālā skaņu ierakstu nama "Skani" jaunizdevumus.

Visupirms - mirklis no 2018. gada albuma, kas veltīts Imanta Kalniņa daiļradei: viņa Koncertu obojai un orķestrim atskaņo obojists Pēteris Endzelis un Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Māra Sirmā vadībā. Bet pēcāk baudām ierakstus no nesen klajā laistā Valsts akadēmiskā kora "Latvija" un diriģenta Māra Sirmā latviešu komponistu mūzikas albuma Aeternum.

Ar žanra apzīmējumu ‘koncerts’ Imanta Kalniņa darbu sarakstā līdz šim rodam vien divus opusus – 1966. gadā radīto viendaļīgo Koncertu orķestrim un vēl konservatorijas studiju laikā pie profesora Ādolfa Skultes, 1963. gadā, sacerēto Čellkoncertu, ko Liepājas Simfoniskais orķestris pēdējo piecu gadu laikā atskaņojis gan ar čellu grupas līderi Ēriku Kiršfeldu, gan Vīnē dzīvojošo Martu Sudrabu kā solistiem.

Vaicāts, kādēļ tapis koncerts ar obojas solo, Imants Kalniņš atzīst, ka obojas tembrs ir īpašs: "Tam ir noslēpumains, orientāls valdzinājums un tas nav salīdzināms ne ar vienu citu pūšaminstrumentu.

Taisnības labad tomēr būtu jāsaka, ka neatkārtojams un ne ar ko nesalīdzināms ir jebkurš klasiskais mūzikas instruments.

Es izvēlējos uzrakstīt šim instrumentam koncertu tādēļ, ka oboju spēlē arī mans dēls Marts Kristiāns. Tā kā oboja nav skaļš instruments, tā tembrs ir maigs un nevar pārspēt skaļos metālpūšamos instrumentus, tad orķestra sastāvs Koncertam ir - flauta, klarnete, fagots, mežrags, sitaminstrumenti, arī čelesta, arfa un stīgas."

Obojas koncerts bija gatavs jau 2010. gadā, tomēr pirmatskaņojums vairākkārt atcelts, un 2016. gadā par tā pirmo interpretu kļuva Pēteris Endzelis – pirmā oboja kamerorķestrī Sinfonietta Rīga un Latvijas Nacionālās operas orķestrī. Liepājas Simfonisko orķestri diriģē Māris Sirmais.

***

Šogad aprīlī klajā nākušajā albumā Aeternum iekļauti un pirmieskaņoti 16 īpaši atlasīti jaundarbi, ko Latvijas simtgadei veltījuši Latvijas komponisti. Albums ir Valsts akadēmiskā kora " Latvija" un tā mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā 3 gadu projekta – koncertcikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" – vainagojums.  

Gatavojoties Latvijas simtgades svinībām, diriģents Māris Sirmais un Valsts akadēmiskais koris "Latvija" nāca klajā ar iniciatīvu par Latvijas komponistu jaundarbu koncertciklu. Tā tika aizsākta radošā laboratorija, kurā 77 Latvijas komponisti radīja a cappella kordziesmas jauktajam korim, muzikāli portretējot piecas stihijas: uguni, ūdeni, zemi (Tēvzemi), debesis un mīlestību. Albumā Aeternum iekļauti zīmīgākie un Latvijas labāko koru iemīļotākie darbi no šī cikla.

"Šīs iniciatīvas rezultātā komponētie skaņdarbi veltīti izcilākajiem un labākajiem Latvijas amatierkoriem, kuri radīto dziesmu pūru neturēs tikai lokāli, bet kompozicionālo un izpildītājkvalitāti nesīs ārpus Latvijas robežām. Šis projekts tika veidots ar mērķi radīt reālas un paliekošas garīgas vērtības, kas vēl ilgi pēc mūsu valsts simtgades svētkiem dzīvos gan Latvijas, gan pasaules koru literatūrā.

Mēs varam būt lepni par to, ka salīdzinoši nelielai nācijai ir tik daudz autoru, kas ir gatavi un spējīgi radīt augstvērtīgu mūziku.

Varam arī lepoties ar to, ka ir tik daudz izcilu koru, kas šo mūziku spēj augstvērtīgi atskaņot," uzsver kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais.

Albumā iekļautie koncertcikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" darbi:

Ēriks Ešenvalds – "Rasa"
Irīna Mihailovska – "Uguns rituāls"
Valts Pūce – "Dziesmu svētkos"
Andris Dzenītis – "No debesīm"
Pēteris Vasks – "Mūsu kalni"
Rihards Zaļupe – "Sauciens vēj"
Uldis Marhilēvičs – "Mēs esam"
Vilnis Šmīdbergs – "Tā lapa, tā lapa, kas lejup krīt"
Maija Einfelde – "Krāsas"
Andris Kontauts – "Jūras māte, Jūras māte, valdi savas kalponītes"
Anna Ķirse – "Bieza migla zemi sedza"
Jānis Aišpurs – "Piesaukšana"
Ansis Sauka – "Ar zvaigžņu kluso gaismu…"
Juris Kulakovs – "Mežā. Nakts..."
Raimonds Tiguls – "Griezes dziesma"
Jēkabs Jančevskis – "Aeternum"