"Klasikas" ēterā pirmoreiz - 2020. gadā firmā Ondine izdots tvarts, kurā Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris Modesta Pitrena vadībā ieskaņojis lietuviešu klasiķa Mikalojus Konstantīna Čurļoņa trīs simfoniskos opusus: uvertīru "Ķēstutis" un simfoniskās poēmas "Mežā" un "Jūra".

Vēsturiskam ieskatam – fakti no komponista biogrāfijas un atziņas no pianista, arī Čurļoņa daiļrades pētnieka un mazmazdēla Roka Zubova (Rokas Zubovas) albumam rakstītā  priekšvārda. Viņa stāstu ievada paša Čurļoņa atziņa no kādas nākošajai sievai Sofijai Kīmantaitei rakstītas vēstules:

"Es vēlētos radīt simfoniju no jūras čukstiem, simtgadīga meža šalkām, zvaigžņu mirdzuma, no mūsu mazajām dziesmām un manām nebeidzamajām ilgām…"

Kā zināms, Čurļonis studējis Varšavā un Leipcigā, kur īpaši koncentrējies uz jaunākajām tendencēm orķestra instrumentācijā. Lai gan viņš kopš 1903. gada (tad komponists ir 28 gadus vecs) cītīgi pievērsies gleznošanai, strauji gūstot panākumus izstādēs Varšavā, Viļņā un Sanktpēterburgā, kas sākumā arī aizēnoja viņas komponista slavu, Čurļonis nepārstāja attīstīt savas muzikālās idejas. Kad mūziķi 35 gadu vecumā pilnīgi nelaikā pārsteidz nāve (kā zināms, viņš, būdams dziļā depresijā, mira no plaušu karsoņa), aiz viņa paliek liels daudzums nepabeigtu, tikai ieskicētu opusu. Situāciju vēl pasliktinājuši divi pasaules kari, kuros pazaudēti vairāki Čurļoņa darbi.

Šobrīd Čurļoņa kompozīciju katalogā,  kuru sastādījis mūzikas zinātnieks Vītauts Landsberģis, ir 346 vienības, toskait desmit simfoniskie darbi, pāri par 60 kora kompozīciju, kamermūzika, ērģeļu un klavierdarbi.

Albumā iekļauti trīs Mikalojus Konstantīna Čurļoņa simfoniskie opusi, un pirmais no tiem ir simfoniskā uvertīra "Ķēstutis". 1901.-1902. gadā kompozīcijas studiju laikā Leipcigā pie pazīstamā komponista un profesora Karla Reinekes Čurļonis aizrautīgi iegremdējas Hektora Berlioza un īpaši Riharda Štrausa orķestrācijās un pats ir pilns ideju saviem orķestra darbiem, par ko liecina viņa vēstules. Viņa iecerēs ir Simfonija miminorā, divas uvertīras, Koncerts čellam un orķestrim un diemžēl tikai klavierizvilkuma versija uvertīrai "Ķēstutis", ko viņš veltījis savam draugam un komponistam Jevgeņijam Moravskim. Ir atradusies orķestra manuskripta titullapa, kas liecina, ka ir eksistējusi arī partitūra, jo uz tās ir uzraksts "Uvertīra". Uzmetumi sākti 1902. gada 25. janvārī, instrumentācija pabeigta 12. martā. Ka kompozīcija pabeigta, lasāms arī Čurļoņa vēstulēs Karlam Reinekem, kurās pausta komponista vēlēšanās, lai darbs patīk skolotājam un varētu tikt atskaņots studentu orķestra koncertā Leipcigas konservatorijā. Atsaucoties uz klavierizvilkumu un atrastajām norādēm  par uvertīras uzbūvi, 2000. gadā komponists Jurģis Jozapaitis to rekonstruē, izceļot no aizmirstības šo kulturāli nozīmīgo artefaktu. Šajā atjaunojumā 2000. gada 22. septembrī par godu Čurļoņa 125. jubilejas gadskārtas atcerei uvertīra "Ķēstutis" piedzīvo pirmatskaņojumu. Ķēstutis ir vēsturiska personība, lietuviešu dižkunigaitis, dižkunigaiša Ģedimina dēls.

Komponista simfonisko darbu ceļš uz skatuvi pēc viņa nāves bija visai sarežģīts. Tā poēma "Mežā" pirmatskaņojumu piedzīvoja 1912. gadā, gadu pēc komponista nāves, lai gan tika pabeigta 1900. gada beigās. Komponists savās vēstulēs bija izteicis cerību, ka to viņa paša vadībā atskaņos kāds ievērojams orķestris. Tā nenotika, un poēma "Mežā" pirmo reizi tika atskaņota tikai pēc Pirmā pasaules kara, kad Lietuva bija ieguvusi neatkarību. Gaidot lielāku profesionālo varēšanu, nekā tas bija iespējams tajā laikā, poēma "Mežā" īstu pirmatskaņojumu piedzīvoja vien 1936. gadā komponista Vītauta Baceviča redakcijā. Taču 1965. gadā to no jauna rediģēja komponists Eduards Balsis, koriģējot  gan instrumentāciju, gan īsinot poēmas formu.

Vēl šajā albumā iekļauta vērienīgā M.K. Čurļoņa poēma "Jūra". Pie šī plašā, izvērstā opusa komponists sāk darbu 1903. gadā. Darbs rakstīts lielam orķestrim un ērģelēm, kuru izmantojumu partitūrā iespaidojusi Riharda Štrausa vērienīgā poēma "Tā runāja Zaratustra", kuras atskaņojumu līdz ar citiem Štrausa darbiem paša komponista vadībā Čurļonis dzirdēja Varšavā. Pirmie "Jūras" uzmetumi tapa diezgan ātri, taču tie tika atlikti malā dēļ Čurļoņa aizņemtības ar gleznošanu. Komponists poēmu - episku un ambiciozu savā iecerē - pabeidza pēc četriem gadiem. Raksturīgi autoram, uz tās titullapas tika norādīts precīzs tās pabeigšanas brīdis: "Pabeigta Varšavā 1907. gada 30. martā piecos no rīta".