Iepazīstam līdz šim Latvijas klausītājiem mazpazīstama britu skaņraža Dereka B. Skota simfonisko mūziku, ko firmā Toccata Classics ieskaņojis Liepājas Simfoniskais orķestris britu diriģenta Pola Manna vadībā. Par to, kā Liepājas Simfoniskais orķestris sastapies ar Dereku B. Skotu, stāsta LSO direktors Uldis Lipskis.

Dereks B. Skots (1950) skaņu pasaulē nonācis, kā viņš pats raksta, savas „vecmāmiņas, kas bijusi pianiste," iedrošināts. Taču, iespējams, ne mazāku lomu kā vecmāmiņas padoms, spēlējis arī fakts, ka viņas tēvocis Džordžs Houps Džonstouns, bijis komponista Edvarda Elgara draugs un ietekmīga figūra Birmingemas mūzikas dzīvē. Viens no pirmajiem viņa vadītā Midlendas institūta Mūzikas festivāla pasūtījumiem bijusi Edvarda Elgara oratorija „Gerontija sapnis.” 

Dereks B. Skots savas karjeras sākumā spēlējis rokgrupā,  70. gados guvis augstāko grādu kompozīcijā pie viena no vadošajiem britu t. s. „vieglās” mūzikas komponistiem Entonija Hedža, bijis orķestra "Kanons" mākslinieciskais vadītājs, ar kuru gūti arī trīs nozīmīgi valsts apbalvojumi kompozīcijā.  Tomēr 80. gadi likuši pārdomāt, vai populārais virziens  ir tas, kurā Derekam B. Skotam būtu daudz ko teikt. Viņš izmēģinājis veiksmi arī kā džeza dziedātājs, Londonā atveidojot galveno lomu džeza operā par saksofonista Lestera Janga dzīvi. Komponējis filmām un pūtēju orķestriem, līdz karjeras kūleņi viņu aizveduši līdz padziļinātai interesei par mūzikas vēsturi, skaņu mākslas procesu pētniecību, sarakstot vairākas grāmatas un 2006. gadā kļūstot par kritiskās muzikoloģijas profesoru Salfordas universitātē. Taču, aktīvās darba gaitas noslēdzot, izrādījies, ka mūzikas komponēšanas gars vēl arvien ir dzīvs, agrāko laiku skices ieguvušas jaunu „miesu un asinis”, nepabeigtie skaņdarbi pabeigti, un pašam mūzikas autoram bijis pārsteigums, cik spēcīgi šis mūzikas radīšanas gars viņā aizvien rezonē.

Trešājā viņa simfoniskās mūzikas albumā, ko ieskaņojis Liepājas Simfoniskais orķestris, iekļauti darbi:

- simfoniskā poēma "Vilberforss", kuras pamatā ir melodijas no Dereka B. Skota 80. gadu operetes par kādu vīru Viljamu Vilberforsu, kuram Anglijas vēsturē bijusi liela loma vergu tirdzniecības atcelšanas likuma pieņemšanu,

fantāzija "Solsberijas līdzenums" mežragam un orķestrim, kas savā sākotnējā versijā mežragam un klavierēm 1973. gadā saņēmusi 1.v ietu Sanderlendas mūzikas festivālā. Solists – Ingus Novicāns,

- skaņdarbs Lament jeb "Vaimanas" (par šo 70. gados komponēto opusu, kas pārorķestrēts pirms pāris gadiem, Dereks B. Skots saņēmis Ziemeļu mākslas balvu kompozīcijā),

- "Fibrilācijas fantāzija". Skaņdarba tapšanas stāsts ir visai dramatisks – pirms dažiem gadiem, komponistam, steidzīgas pastaigas laikā saasinājās t.s. mirdzaritmija. Sirds sākusi mežonīgi pukstēt te divreiz ātrāk, te normālā ritmā, un bijis jāpavada diezgan ilgs laiks slimnīcā. Saņemot diagnozi par arteriālo hipertensiju, viņš sapratis, ka varētu daļu no šīs uzbudinātības un ar to saistītā trauksmes stāvokļa pārvērst Fantāzijā orķestrim. Tajā izmantots neregulārs ritms, kas iegūts vienā no elektrokardiogrammas testiem, un pārvērsts skaņdarba nošu ritmā.

- Pavana, kas veltīta kara upuriem Ukrainā. Tajā ir vairākas apzinātas melodiskas atsauces uz Ukrainu - Valsts himnas intonācijas, kā arī spilgts citāts no tautas dziesmas par sarkano irbenāju,

- simfoniskā poēma Warning Song, ko varētu tulkot kā "Brīdinājuma dziesma". Tās pamatā mūzika no Dereka Skota 1985. gada dramatiskās kantātes četriem solistiem, bērnu korim un mazam orķestrim, - muzikāla un emocionāla reakcija uz atomieroču un kodolarsenāla izplatības sacensību pasaulē,

- rondo orķestrim „Atmiņas”,

- Concerto frosso solminorā divām vijolēm, čellam, klavesīnam un orķestrim, kura mērķis bija sajaukt G. F. Hendeļa muzikālās rakstības un stilistikas elementus ar savdabīgiem šodienas harmoniskajiem modeļiem. Solisti – Līga un Jānis Baltāboli, Klāvs Jankevics un Gertrūde Jerjomenko.