2021. gadā ierakstu firma Deutsche Grammophon laidusi klajā Leipcigas Gewandhaus orķestra un tā mākslinieciskā vadītāja Andra Nelsona ieskaņotu dubulttvartu ar Antona Bruknera Otro un Astoto simfoniju, kā arī Riharda Vāgnera operas "Nirnbergas meistardziedoņi" 1. cēliena Priekšspēli jeb operas Ievadu. Šoreiz klausījāmies pirmo albumu ar Vāgnera mūziku un Bruknera Otrās simfonijas interpretējumu.

"Viss šajā simfonijā ir veidots vislielākajā skaidrībā," tā par Antona Bruknera Otro simfoniju saka Andris Nelsons, un turpina: "Brīnišķīgās tēmas ir skaidri nošķirtas viena no otras, un tomēr tas ir viens veselums.

Pārsteidzoši, ka šis darbs tiek atskaņots tik reti – patiesībā tas ir ideāls sākuma punkts ikvienam, kurš vēlas izpētīt Bruknera simfoniju pasauli."

Brukners patiešām centās uzrakstīt simfoniju, kas būtu pieejama ikvienam. 1868. gada rudenī viņš pārcēlās no Lincas uz Vīni, lai ieņemtu amatu pilsētas konservatorijā pēc sava skolotāja Simona Zehtera. Imperatora galvaspilsētā viņš bija pazīstams galvenokārt kā ērģeļu virtuozs no Lincas, tāpēc viņš sākotnēji nevēlējās parādīties sabiedrībā ar kādu no savām agrākajām simfonijām. Viņš tik ļoti no tām "izvairījās", ka rezultātā savu no 1871. gada oktobra līdz 1872. gada septembrim radīto dominora simfoniju nosauca par Otro. Bet tā faktiski bija ceturtā Bruknera komponētā simfonija pēc Simfonijas faminorā, Simfonijas dominorā un Simfonijas reminorā.

Rakstot savu jauno - saukto Otro - simfoniju, Brukners definēja iezīmes un veidoja jaunu simfonijas koncepciju, kas padara viņa stilu tik īpašu. Tajā tika izstrādāti jauni tēmu un formveides principi. Neskatoties uz dažādiem šķēršļiem, Otro simfoniju pirmatskaņoja "Vīnes filharmoniķi" 1873. gada 26. oktobrī ar pašu autoru pie diriģenta pults.