Pirmoreiz Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā -  Nacionālās ierakstu firmas SKANI izdotais tvarts ar vecmeistares Lūcijas Garūtas kormūziku Latvijas Radio kora un Sigvarda Kļavas interpretācijā - 21 kompozīcija ar kopīgu latvisku nosaukumu "Ābele".

Tieši tā arī saucas albuma tituldziesma ar Alfrēda Krūkļa vārdiem, kas ir viena no pazīstamākajām Lūcijas Garūtas a cappella kordziesmām un spilgti raksturo komponistes kordziesmu stilistiku.

Atcerēsimies, ka Lūcija Garūta ir viena no pirmajām latviešu profesionālajām komponistēm- sievietēm, kura sarakstījusi vairākus desmitus a cappella kordziesmu.

Albumam priekšvārdu sarūpējusi diriģente un mūzikas vēsturniece Kristiāna Vaickovska:

Šis Lūcijas Garūtas kormūzikas autoralbums tapis pirmreizēja a cappella kordziesmu kataloga izveides rezultātā, apkopojot publiski pieejamo un privāto kolekciju materiālus. Īpaši produktīva Garūtai bijusi desmitgade no 50. gadu otrās puses līdz 60. gadu otrajai pusei, kad tapusi skaita ziņā lielākā daļa kordziesmu.

Šobrīd diezgan droši var apgalvot, ka kopumā viņa sarakstījusi ap 40 a cappella kordziesmu, tapušas arī a cappella tautasdziesmu apdares- ap 10, kā arī vairākas kordziesmas ar klavieru pavadījumu.

Plašs repertuārs ir bērnu korim: ap 30 oriģināldziesmu un ap 20 tautasdziesmu apdares. Garūta ir septiņu kantāšu autore, un nozīmīga loma korim ir arī operā "Sidrabotais putns", kas joprojām gaida pirmuzvedumu".

Raksturojot kordziesmu stilistiku, Kristiāna Vaickovska raksta:

"Pirmkārt, tematikas izvēlē caur dabas metaforām atklājas jūtīga dzimtenes mīlestība. Otrkārt, mūzikas valoda apkopo raksturīgākos Lūcijas Garūtas mūzikas valodas elementus.

Komponistes harmoniskā izjūta apvieno šķietami pretējo. No vienas puses tas ir augsts lidojums caur neatrisinātu akordu secībām, krāšņām, netercu struktūras septakordu un paralēlo trijskaņu rindām. No otras puses, sarežģītās harmoniskās sistēmas veido labskanību un ievibrē dvēseles tālākās stīgas, atstājot saldsērīgu minorīgā mažora pēcgaršu. Dabas metaforas albumā dzirdam arī kordziesmās Pavasara lietū ar Indras Mežnoras tekstu un Mērens vējiņš ar Raiņa tekstu, kā arī Gāju putnu rudens dziesma ar Viļa Plūdona tekstu. Šī dziesma veltīta Reitera korim, kas diriģenta Teodora Reitera vadībā ir Latvijas profesionālo koru attīstības aizsākums. Līdz ar diriģenta došanos bēgļu gaitās uz Zviedriju 1944. gadā koris darbību turpināja Stokholmā.