29. jūnijs ir diriģenta Andra Pogas dzimšanas diena un tamdēļ tieši šajā vakarā pirmo reizi klausīsimies ierakstu, kas tapis pirms gada un ko Stavangeres simfoniskā orķestra galvenais diriģents Andris Poga ieskaņojis kopā ar  latviešu ērģelnieci Ivetu Apkalnu. Ieraksts  nule kā vainagojies jaunā albumā – Okeanic – (okeānam piederošs vai no okeāna nākošs) un to klajā laidis ierakstu nams Berlin Classics.

Albumā ieskanots austriešu komponista Bernda Riharda Deiča Koncerts ērģelēm un orķestrim, Morisa Ravela "Laiva okeānā" no savulaik klavierēm komponētās svītas "Atspulgi", kā arī Žana Sibēliusa "Okeanīdas", kas savulaik tapa Kloda Debisī simfoniskā darba "Jūra" iespaidā. Albumu noslēdz Ērika Ešenvalda Koncerts ērģelēm un orķestrim "Okeāna balss", kas komponēts 2014. gadā un veltīts ērģelniecei Ivetai Apkalnai.

Pirms klausāmies jauno albumu, piedāvājam arī sarunas ar Ivetu Apkalnu un Andri Pogu.

Iveta Apkalna: Bernds Rihards Deičs (Bernd Richard Deutsch) man bija  jauns vārds, un mani gan ar viņu kā komponistu, gan ar šo skaņdarbu iepazīstināja un labā nozīmē izprovocēja un izvilināja Stavangeras simfoniskā orķestra programmu sastādītājs, kurš vienā sarunā, izsakot vēlmi sadarboties un kopā kaut ko ieskaņot, teica: „Vai tu nevēlētos aplūkot šo skaņdarbu?”. Līdzīga informācija vienlaicīgi nokļuva arī līdz Andrim. Mēs abi šo skaņdarbu noklausījāmies. Ieraksts bija no koncerta pirmatskaņojuma Vīnes Musikverein Zelta zālē 2015. gadā.

Klausījāmies, protams, ar nošu partitūru, un abi uzreiz bijām absolūtā sajūsmā par šo skaņdarbu. Abi teicām – jā, tas ir ļoti fascinējoši, interesanti, izaicinoši, grūti, un mēs gribam to atskaņot.

Jāteic, solistam un orķestrim tas ir ļoti izaicinoši ne tikai tehniski, bet arī apjoma ziņā – tas ir četrdaļīgs koncerts, un katra daļa ir vairāk kā pusstundu ilga un ar ļoti dziļu domu. Tur ir attēloti četri elementi – ūdens, gaiss, zeme un uguns. Šos visus dramaturģiski apvienot vienā lielā opusā ir liels izaicinājums.

Man bija ļoti laimīga sagadīšanās – mēnesi pirms albuma ieraksta atskaņot šo skaņdarbu arī koncertā. Tā bija tiešām jauka sagadīšanās pēc tam, kad bija skaidrs, ka 2022. gada jūnijā – tieši gadu atpakaļ – šis ieraksts notiks. Īsi pēc tam nāca arī aicinājums kopā ar Stokholmas Karalisko simfonisko orķestri un Francu Velzeru-Mestu (Franz Welser-Möst) atskaņot šo koncertu Stokholmā. Man jau bija zināma muzikāla pieredze ar šo skaņdarbu, bet,  protams, ar citu diriģentu. Tāpēc es ļoti gaidīju mūsu ierakstu un sadarbību ar Andri.

Man jāteic, es ļoti labprāt spēlēju ar Andri. Mūsu pieredze ir krājusies, mēs esam izspēlējuši ļoti daudz un plašu repertuāru. Gribas cerēt, ka ar šo neapstāsimies.

Man bija tik liels, patīkams un priecīgs apstiprinājums tam, cik ļoti mēs muzikāli raugāmies vienā virzienā. Pateicoties tam, darbs ritēja ļoti raiti. Tas gan bija ļoti saspringts, jo, ieskaņojot skaņdarbu ar orķestri, ir pilnīgi skaidri orķestra sesiju sākuma un beigu darbalaiki, un tajos ir jāiekļaujas. Tādā ziņā jāsaka liels paldies mūsu skaņu režisoram Jensam Šīnemanim (Jens Schünemann), manam vīram, kurš ļoti labi turēja šo visu savos grožos."