Pirmoreiz LR3 ēterā -  igauņu komponista Erki Svena Tīra (Erkki-Sven Tuur, 1959) jaunākais simfonisko darbu albums MYTHOS (Alpha Classics, 2020), kas tapis atkārtotā sadarbībā ar autora tuvu draugu, viņa mūzikas daudzkārtēju interpretu  un jaundarbu iedvesmotāju Pāvo Jervi (Paavo Jaervi, 1962) un diriģenta 2011. gadā dibināto Igaunijas Festivālorķestri (Estonian Festival Orchestra).

Ūdens malā,  basām kājām – tādi uz jaunā albuma skatāmi Erki Svens un Pāvo - domubiedri kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem,

kad abus vienoja aizraušanās ar rokmūzikas ritmisko spēku un kad Erki Svens uzaicināja 17gadīgo Pāvo darboties igauņu leģendārajā rokgrupā In spe. Jervi ģimenei emigrējot uz ASV, ceļi šķīrās, Pāvo studēja diriģēšanu, tostarp, pie Leonarda Bernsteina, Erki Svens – kompozīciju pie Jana Rētsa, Lepo Sumeras, kā arī Vācijā.

Kopš 90. gadiem un atkalsastapšanās, Pāvo Jervi ierakstos klajā nākušas jau trīs Tīra autorizlases, šajā, - triju opusu koncertieraksti, kas veikti laikā no 2016. līdz 2019. gadam, un gluži ar iekšķīgām trīsām. Erki Svena Tīra 9. simfonijas MYTHOS pirmatskaņojumā 2018. gada 16. janvārī koncertzālē ESTONIA, vienā no Igaunijas  Republikas 100. gadskārtai veltītajiem lielajiem notikumiem, klātesoši  bijuši pat četri "Klasikas" pārstāvji, tostarp arī Orests Silabriedis, kura veidotajā pārraidē „Orfeja auss”, šis albums tiks vērts kopā ar ekspertiem Gundu Miķelsoni un Jāni Petraškeviču 31. janvārī plkst.14.05. Motivācija iekļūt šajā prestižajā un, protams, publikas pārpilnajā koncertā, pēc kura LR3 Klasika klausītāji tika aicināti sniegt arī ekspresiespaidus Igaunijas Radio Klasika tiešraides ēterā, bija gan vēlme baudīt Pāvo Jervi talantu, bet vēl vairāk - būt klāt  E. S. Tīra 9. simfonijas piedzimšanas brīdī, jo salīdzinoši nesen,  2017. gada novembrī šeit pat Rīgā Lielajā ģildē Baltijas simfoniskā festivāla atklāšanas koncertā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Guntars Freibergs (sitaminstrumenti) un igauņu maestrīna Kristina Poska bija atstājuši neizdzēšamus iespaidus, atskaņojot Tīra Ceturto simfoniju „Magma”.

Par ko vēstī Tīra Devītā un kā šobrīd jūtas autors, pirms Devītās simfonijas skanējuma Klasikas ēterā, arī Oresta Silabrieža telefonsarunā ar komponistu.

Vēl viens šī jaunā albuma paraugs – Sow the wind… (”Vēju tie sēj…”, Pravieša Hozejas grāmata 8:7). 2018. gada rudenī Baltijas simfoniskajā festivālā Lielajā ģildē šo skaņdarbu bija atvedis Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Mihails Gerts, un  komentārs vēstīja šādi:

“Klimata pārmaiņas, liela mēroga cilvēku migrācija, ekstrēmistu kustību uzplaukums un citi neatgriezeniski procesi, kuri mums sagādā aizvien vairāk rūpju, daudzējādā ziņā ir sekas cilvēku nepārdomātai rīcībai.

Citiem vārdiem – par spīti iespējamām sekām, vējš ir sēts, un nākošajām paaudzēm jātiek galā ar viesuli. Es radīju savu kompozīciju, šādu pārdomu vadīts, taču tas nekādā gadījumā nav minēto parādību atstāsts mūzikā jeb “programmatiska simfoniska poēma”. Muzikālu ideju attīstība vienkārši seko līdzīgam paraugam: mazas, salīdzinoši neitrālas detaļas pamazām attīstās un izraisa neprognozējamus notikumu pavērsienus. Mainās to raksturs; kļūstot spēcīgākām, sākotnējās “vēja pūsmas” izaug par īsteniem “viesuļiem”.