"Klasikā" klausāmies Gustava Mālera Ceturto simfoniju, kas piedzīvojusi vēl vienu izdošanu jaunā interpretācijā: par to parūpejusies mūzikas izdevniecība Harmonia Mundi, šogad klajā laižot albumu, kurā šo simfoniju ieskaņojis Les Siecles orķestris Fransuā Ksavjē Rota vadībā un franču koloratūra Sabīne Devjēla, jo Mālers šajā partitūrā izmantojis arī cilvēka balsi.

Par jauno albumu 11. decembra raidījumā "Orfeja auss" būs arī diskusija: to vērtēs muzikoloģe Baiba Kurpniece, diriģents Normunds Šnē un raidījuma vadītājs Egīls Šēfers. Bet tas, kas par jauno tvartu lasāms pasaules presē līdz ar BBC Magazine liktajām 5 zveigznītēm, ir atzinums, ka "kopumā šis ļoti labi ieskaņotais albums aizrauj ar to, kā tas jaunā gaismā atklāj pazīstamu šedevru. Ievērības cienīgs fakts, ka Mālera visklasiskākā simfonija, atskaņota uz tās tapšanas laika instrumentiem, spēj tik spilgti izpaust mūzikas izteikti ekspresionistisko zemtekstu".

Kādā citā albuma recenzijā lasām, ka Harmonia Mundi paspārnē izdotais Gustava Mālera Ceturtās simfonijas jaunākais lasījums "paver jaunu un spilgtu vēstījuma perspektīvu uz šo būtībā daudzieskaņoto darbu. Katra muzikālā detaļa skan svaigi, instrumentu izgaismojums rada dzidras muzikālās tekstūras, it kā tinte, ar kuru rakstītas notis, vēl līdz galam nebūtu nožuvusi. Un mūziķu reakcija uz diriģenta vitāli uzmundrinošo žestu ir visaptveroša aizrautība".

Aprakstā tiek atgādināts, ka Gustava Mālera Ceturtās simfonijas ieraksts firmā Harmonia Mundi ar Maestro Fransuā Ksavjē Rotu un viņa Les Siecles orķestri seko Mālera Pirmās simfonijas ("Titāns") ieskaņojumam 2019. gadā. Pie šī fakta uzsvērts, ka "Parīzē bāzētā vēsturisko instrumentu orķestra Les Siècles izveide 2003. gadā gan sākotnēji bijusi saistīta ar citiem mērķiem - lai spēlētu franču repertuāru ar attiecīga laika instrumentiem. Pēc tam orķestris savu redzesloku paplašinājis: lai ieskaņotu Māleru, savā pirmajā tuvināšanās reizē vācu-austriešu repertuāram Les Siecles orķestris savā instrumentārijā nomainījis franču ražojuma koka pūšminstrumentus pret 20. gadsimta mijas vācu un austriešu ekvivalentiem. Informācija par tiem norādīta arī albuma bukletiņā, līdzās intervijai ar Maestro Fransuā Ksavjē Rotu.

Bet, pirms klausāmies albumu, vēl arī solistei veltīti vārdi apskatnieka Deivida Traslova recenzijā: "(..) Sabīnes Devjēlas brīnišķīgi jauneklīgais skanējums ar brīžiem no saviļņojuma it kā aizrautu elpu šķiet ideāli piemērots balsij, kurai jāuzbur bērnišķīga paradīzes vīzija. Tā lieliski atbilst Mālera iecerei, kurš vēlējās, lai soprāns spētu dziedāt ar naivu, bērnišķīgu izteiksmi un īpaši labu dikciju. Devjēla to paveic ar vieglumu, ļaujot izbaudīt Zēna brīnumradziņa tekstu ar tajā attēlotajiem "debesu jaukumiem", "eņģeļu dzīvi" un vietu, kur "vīns debesu pagrabā nemaksā ne graša". Sabīnes Devjēlas balss ir veikla, kristāldzidra, sirsnīga bez liekas vibrācijas, kas pēdējā pantā ienes sirdi sildošu mieru un maigumu, sasniedzot tādu emocionālā līmeņa dziļumu, kas atstāj mums vairāk jautājumu nekā pārliecības."