2023. gadā ierakstu firma Carus paspārnē izdots dubultalbums ar Fēliksa Mendelszona dziesmām vīru korim, ko ieskaņojis Dienvidvācu Radio kora SWR Vocal Enesmble no Štutgartes vīru sastāvs diriģenta Frīdera Berniusa vadībā. Pirmajā tvartā iekļautas 17 dziesmas visdažādākajās noskaņās. 

Ieskats vīru koru vēsturē un laikā, kad tiem dziesmas sāka rakstīt un ik pa laikam savā neilgajā radošajā mūžā veltīja Fēlikss Mendelszons, kurš nodzīvoja tikai 38 gadus.

Jau viduslaikos un renesansē gan katoļu, gan pareizticīgajā baznīcā dziedājumus parasti atskaņoja vīru un zēnu grupas a cappella. Tomēr vīru kori kā patstāvīgas vienības sāka intensīvi veidoties vienīgi 19. gs. pirmajās desmitgadēs. Jo īpaši nozīmīgi tie kļuva vāciski runājošajās zemēs, kur vīru koru kustība bija cieši saistīta ar romantismam raksturīgo interesi par savām nacionālajām saknēm un tautas mūziku. Raugoties no sociālā viedokļa, vīru koru rašanās atspoguļoja arī pilsoniskajai sabiedrībai raksturīgo vēlmi pavadīt brīvo laiku vienkāršā, nepiespiestā un reizē kulturālā gaisotnē, kur viena no iemīļotām nodarbēm bija amatiermuzicēšana. Vāciski runājošajās zemēs vīru kora dziedāšanas biedrības ieguva nosaukumu “līdertāfels” (Liedertafel burtiski nozīmē dziesmu galds; ideja līdertāfela pasākumiem sākotnēji bija kopīga dziedāšana, visiem sēžot pie apaļā galda).

Berlīnes Dziedāšanas akadēmijas direktora Karla Frīdriha Celtera 1809. gadā dibinātā Liedertafel biedrība - un tas ir Fēliksa Mendelszona dzimšanas gads - kļuva par pirmo pastāvīgo vīru kori šajā reģionā; pēc tās parauga līdzīgas biedrības radās arī daudzviet citur.

Tieši vīru kori dominēja arī dziesmu svētku kustības pirmsākumos, tajā skaitā Vispārējos Vācu dziesmu svētkos 1847. gadā Lībekā – gadā, kad Mendelszons atstāja šo pasauli. Tātad, Mendelszona dzīves laiks sakrita ar vīru koru un to mūzikas rašanās, attīstības un uzplaukuma laiku, kas tika radīta galvenokārt tradicionālajam balsu sastāvam- diviem tenoriem un diviem basiem; skaidrā melodiskā un harmoniskā izteiksmē, skanīgu akordu salikumos, pantu formā  ar bieži vien pievienotu viena vai vairāku solistu balsīm. Tā kā šīs dziesmas galvenokārt tika radītas un skanēja saviesīgos pasākumos, kas bieži vien saistījās ar svinīgiem notikumiem un svētkiem, tām ir galvenokārt brašs, līksms un pozitīvs skanējums. Protams, vistiešākais iedvesmas avots Mendelszonam bija Karls Frīdrihs Celters un viņa izveidotā Berlīnes Dziesmu akadēmija. Un visi šajā dubultalbumā iekļautie Mendelszona  darbi, no kuriem četri tiek uzskatīti par pazaudētiem, tika radīti šajā plaukstošo vīru koru laikmetā.

Dubultalbuma otrā daļa skanēs 18. janvārī.