Izdevniecība "Musica Baltica" sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA) un Valsts kultūrkapitāla fondu 2021. gadā klajā laida albumu un grāmatu "Elgera dziesmas. 17. gadsimta latviešu garīgā mūzika".

15 dziesmas no 1621. gadā izdotās garīdznieka, jezuīta Georga Elgera dziesmu grāmatas Geistliche Catholische Gesänge ieskaņojis Fabella Ensemble: Agnese Pauniņa – soprāns, Rūdolfs Bērtiņš – tenors, Guntars Prānis – bass, ratalira, Ieva Nīmane – blokflauta, Ilze Grudule – baroka čells, Ilze Reine – ērģeļpozitīvs.

Georgs Elgers bijis skolotājs, mūziķis, dzimis Valmierā 1585.gadā, bet dzīves ceļi Elgeru veduši gan uz Braunsbergu, Polocku, Ņasvižu, Cēsīm un Rīgu, dzīves nogalē arī uz Daugavpili.

Raidījumā – arī fragments no JVLMA rektora, profesora un doktora Guntara Prāņa sarunas raidījumā "Kultūras rondo".

Guntars Prānis: "Grāmatā ietvertas daudzas interesantas un Eiropā pazīstamas dziesmas, taču tajā ir arī vairākas oriģināldziesmas. Un vēl ļoti interesantais aspekts ir arī latviešu valoda, kas tajā laikā vēl tikai veidojas – to visu mēs mēģinām parādīt un izdziedāt, darot klausītājiem pieejamu šo mūsu tautas vēstures aizraujošo lapaspusi.

Te sastopas renesanse un baroks, un pāreja no viena stila uz otru ir visai interesants uzdevums mūzikā – ceram, ka klausītājiem tas būs interesants un aizraujošs piedzīvojums."

Albumā Fabella Ensemble ieskaņojumā pieejamas 15 dziesmas no 1621. gadā izdotās latviešu izcelsmes garīdznieka, jezuīta Georga Elgera dziesmu grāmatas Geistliche Catholische Gesänge (Garīgas katoļu dziesmas), kurai 2021. gadā apritēja 400. gadskārta. Savukārt grāmatā iekļauti literatūrzinātnieces, LU profesores Māras Grudules un muzikologa, senās mūzikas pētnieka profesora Guntara Prāņa raksti par Georgu Elgeru un pirmo latviešu katoļu dziesmu grāmatu, faksimila fragmenti, dziesmu tekstu transkripcijas un tulkojumi angļu valodā.

„Vienīgais saglabājies grāmatas oriģināls atrodas Viļņas Universitātes bibliotēkā. Tas ir pirmais nozīmīgais latviešu valodā iznākušais katoliskais melodiju krājums, kurā ir apkopoti gregoriski psalmdziedājumi, senbaznīcas himnas un litānijas, kuras, iespējams, ir tulkojis un adaptējis pats Georgs Elgers. Grāmatā sastopamas un albumā dzirdamas arī renesanses laikam raksturīgas baznīcdziesmas, starp kurām, visticamāk, ir dažas paša Elgera sacerētas dziesmas,” raksta Guntars Prānis.

Georgs Elgers (1585–1672) dzimis Valmierā protestantu ģimenē, mācījies Rīgas Domskolā un pārgājis katoļu baznīcā. Mācības turpinājis Braunsbergas garīgajā seminārā, uzņemts jezuītu ordenī. Mācījies arī Polockā, studējis teoloģiju Nesvežā. Vēlāk dzīvojis Rīgā, Cēsīs un Braunsbergā, kur nāca klajā latviešu katoļu dziesmu grāmata. Turpmākajos gados strādājis gan kā misionārs Oršā, Smoļenskā un citur, gan periodiski uzturējies Latgalē. 1638. gadā apmeties uz dzīvi Daugavpilī, kļuvis par turienes jezuītu kolēģijas priekšnieku un skolas pedagogu, kā arī turpinājis darbu pie latviešu katoļu dziesmu grāmatas atkārtota izdevuma. Miris 1672. gadā Daugavpilī, triekas skarts.

Elgers sagatavojis publicēšanai arī katoļu katehismu (1672) un evaņģēlija fragmentus latviešu valodā (1672), kā arī sastādījis pirmo poļu-latīņu-latviešu trīsvalodu vārdnīcu (1683); manuskriptā ir palicis viņa evaņģēliju un epistulu tulkojums (ap 1640, publicēts 2 sēj. 1961–1976).