Aprīļa beigās ierakstu kompānijā Prima Classic digitālā formātā iznācis latviešu pianistes Dzintras Erlihas klaviermūzikas albums Serena ar 21. gadsimta amerikāņu un latviešu komponistu-sieviešu klaviermūziku.

Šis ir Dzintras Erlihas astotais albums, un to pianiste veltījusi Kanādā dzīvojošajai latviešu komponistei Dacei Aperānei, kura šogad svin skaistu dzīves jubileju un ar kuru Dzintru Erlihu saista arī ilgstoša radoša sadarbība, par ko var pārliecināties arī šajā albumā.

Par to, kāds bijis ceļš no idejas līdz tvartam, uzzinām Intas Zēgneres sarunā ar Dzintru Erlihu, kas notikusi albuma gaidīšanas laikā – februāra beigās.

Albuma prezentācija Gaismas pils korē notikusi jau 7. jūnijā, bet šobrīd to vaļā veram "Klasikā". No 13 albuma skaņu celiņiem izskan vienpadsmit.

Vispirms – amerikāņu komponistes Šāronas Faberas Pirmā un otrā balāde, kuru tapšanu iedvesmojusi komponistes draudzene, cīnoties par savu garīgo veselību un iztēlojoties sevi kā brīvu garu, kas lido virs zemes. "Erlihas niansētajā priekšnesumā notverta gan grūtā cīņa un iekšējie satricinājumi, gan arī cerību mirdzumus, kas ieausts Faberas mūzikā." (šeit un turpmāk citāti no albuma grāmatiņas)

Turpinājumā – Lolitas Ritmanis klavierdarbs "Cerība". Tas ir sonoristisks un meditatīvs opuss, kas "ļauj Dzintrai Erlihai parādīt savu melodisko talantu, ar šīm krāsu līnijām piesātinot Ritmanis mūzikas tonālo spektru".

Tālāk no šī tvarta klausāmies divas no trim Daces Aperānes Pastorālēm, ko rosinājušas latviešu gleznotāja – simbolista Pētera Krastiņa gleznas.  "Maigo, apcerīgo Pastorāli "Jauns mēness" Dzintra Erliha atskaņo ar vieglu pieskārienu, piešķirot darbam trauslu gaisotni, savukārt "Mākoņi" ir dramatiska un noslēpumaina skaņu glezna."

Albuma tituldarbs ir Mārītes Dombrovskas Serena. "Tas dzimis no laukos pavadītā laika. Un, lai gan sākas tas klusi un atturīgi, ar katru brīdi skaņdarba intensitāte pieaug, līdz pat vētras spēkam, bet izskaņā atkal ienāk miers. Komponiste atzīmējusi, ka Serena ir aizliegtas mīlestības dziesma, ko dzied Provansas trubadūri, savukārt Dzintra Erliha savā interpretācijā izceļ šī darba emocionālo dziļumu."

Seko pilnīgi cita noskaņa un atšķirīgs klavieru skanējums Sabīnes Ķezberes opusā Divine Feminine – "Dievišķā sievišķība", ko pati autore komentējusi kā kompozīciju, kurai nav nekāda sakara ar feminismu, bet gan vēlēšanās radīt trauslu, jūtīgu un vienlaikus arī spēcīgu muzikālu raksturu.  "Darbs ir kluss un intraverts, tomēr Dzintras Erlihas spēle šajā kompozīcijā demonstrē arī iekšējo spēku."

Ieskatu albumā noslēdz Ilonas Breģes "Porcelāna sonāte", kas, tāpat kā amerikāņu skaņrades Šāronas Faberas Otrā balāde, šajā albumā piedzīvo pirmatskaņojumu. Kā par skaņdarbu raksta pati autore Ilona Breģe, "Porcelāna sonāte sacerēta 2022. gadā un veltīta manām un mūsu atmiņām par Rīgas porcelāna fabrikas brīnišķīgajiem ražojumiem. Vēsturiski rūpnīcu Rīgā 1841. gadā dibināja Sidors Kuzņecovs un pēc simt gadu darbības tā PSRS laikā tika nacionalizēta, piedzīvoja daudzas pārvērtības, tomēr spēja 20. gadsimta 60.-80. gados sasniegt ļoti augstu porcelāna izstrādājumu līmeni gan mākslinieciskā, gan kvalitatīvā ziņā. Tā laika porcelāna kafijas servīzes, trauki ikdienai un svētkiem bija manas bērnības neatņemama sastāvdaļa. Porcelāns ar savu gaišumu sniedz optimismu, ar formas skaistumu līdzsvaro domas, savukārt dekoru krāšņums piepilda sirdi ar mīļām, bagātīgām emocijām."

Sonātei četras daļas. "Dzīvespriecīgā un enerģiskā "Porcelāna sonātes" pirmā daļa "Rīta tējas tase" ved pie nākamās – "Cukurtrauks bez vāka". Tas ir kreisajai rokai komponēts skaņdarbs, kur nošu rakstā jaušas zaudējuma sajūta. Sonātes trešās daļas nosaukums ir  "Ar roku apgleznota ziedu vāze" – bagātīga ar krāsām un faktūras zīmējumu, savukārt sonātes noslēdzošā daļa "Apzeltītais vakara kafijas servīzes komplekts" ir skanīga un muzikāli koša miniatūra, kurā Dzintras Erlihas spēle ir vitāla un spilgta, muzikāli atainojot šo porcelāna iedvesmoto kompozīciju skaistumu un trauslumu."