Vācu soprāns Doroteja Mīldsa un baroka ansamblis Die Freitagsakademie kopā muzicē kopš 2017. gada, bet 2020. gada rudenī izdotais albums Handel's Tea Time ir viņu pirmais kopīgais ieskaņojums. Doroteja Mīldsa atzīst, ka baroka mūzikā jūtas kā mājās:

"Kad biju maza, man ļoti patika itāļu dramatiskā opera un 6-7 gadu vecumā es vēlējos kļūt par dramatiskās operas dziedātāju. Manai vecmāmiņai bija opermūzikas ieraksti, un es tiem dziedāju līdzi. Tas bija tāds dramatiskais repertuārs: Toska un Eboli Verdi "Donā Karlosā" - īstais repertuārs bērnam! Es dziedāju tādā mikipeles balsī, lai pa virtuves logu visi var dzirdēt.

Mēs dzīvojām pie dzelzceļa stacijas un es cerēju - varbūt Hosē Karerass nāks garām logam un izdzirdēs mani dziedam.

Es biju samīlējusies Karerasā, domāju, ja viņš nāktu uz staciju, tad dzirdētu mani un paņemtu sev līdzi. Es pat uzrakstīju sacerējumu, ka mēs esam precējušies un dziedam Alikantes operā. Tāds bija sākums. Vēlāk - 14, 15, 16 gadu vecumā sapratu, ka kaut kā man pietrūkst. Man bija mūzikas skolotājs, kurš spēlēja violu da gamba, viņš atskaņoja baroka mūzikas ierakstus un, pirmo reizi klausoties baroka stīgu instrumentus, pār mani nāca atklāsme! Es pati spēlēju vijoli krievu skolas tradīcijās - ar plašu vibrato un izteiksmīgu skaņu, bet, kad klausījos baroka stīgas, to skaņas skaidrību un tīrību, tā mani fascinēja. Pirmo reizi dzirdēju arī senās mūzikas dievieti Emmu Kērkbiju un man šķita, ka esmu atgriezusies mājās. Tā nu arī paliku pie šīs mūzikas."