"Klasikas" ēterā pirmoreiz - čellista Šeiku Kaneha-Meisona (Sheku Kanneh-Mason) 2020. gadā firmā Decca kopā ar Londonas simfonisko orķestri un diriģentu Saimonu Retlu, kā arī brāli, vijolnieku Breimahu (Braimah Kanneh-Mason), ģitāristu Plinio Fernandesu (Plinio Fernandes), dažādu sastāvu čellistu ansambļiem, kontrabasistu Tobiju Hugesu (Toby Hugues) un Hīsa stīgu kvartetu (The Heath Quartet) ieskaņotais tvarts, kura centrā ir Edvarda Elgara Koncerts čellam un orķestrim miminorā op. 85, kam pieskaņotas gan šī angļu meistara, gan Frenka Bridža, Ernsta Bloha, Gabriela Forē, Juliusa Klengela, Simon&Garfunkel, kā arī angļu tautas melodijas.

Šeiku Kannehs-Meisons ir britu čellists, kurš 4. aprīlī svin 22. dzimšanas dienu. Viņš nācis no ļoti inteliģentas un muzikālas septiņu brāļu un māsu ģimenes, kurā ne tikai vecāki ir aizrautīgi mūzikas mīļi un muzicētāji, bet visi septiņi bērni jau kļuvuši vai vēl skolojas Londonas mūzikas augstskolās par profesionāliem mūziķiem - pianistiem, vijolniekiem, čellistiem. Vairāki no viņiem ir dažādu konkursu laureāti, bet pēc vecuma otrais - Šeiku - 2016. gadā ieguvis BBC Jaunā mūziķa balvu un līdz ar to ir pirmais melnādainais mūziķis, kurš uzvarējis konkursā kopš tā sākuma 1978. gadā un tūdaļ pēc tam kļuvis par vienu no pazīstamākajiem un pieprasītākajiem britu jaunajiem mūziķiem. Viņš daudz uzstājas ne tikai akadēmiskās mūzikas koncertos, bet arī dažādos prestižos pasākumos, tostarp dizaina ikonas Pola Smita rīkotajos un prinča Harija kāzās, televīzijas pārraidēs, un nu ir arī divu Classical BRIT Award īpašnieks. Taču vislielāko ievērību Šeiku izpelnījies un visvairāk jauno čellistu asociē ar viņa interpretēto Edvarda Elgara Koncertu čellam un orķestrim miminorā op. 85, kuru viņš divu iepriekšējo gadu laikā atskaņojis vairāk nekā 30 reižu sadarbībā ar vairākiem ievērojamiem orķestriem un diriģentiem. Šajā albumā iekļauts gan šis koncerts, gan vēl divas citas Elgara kompozīcijas - devītā variācija Nimrod no variācijām "Enigma" pārlikumā čellam un čellu kvintetam, kā arī Romanci reminorā op. 62 čellam, stīgu kvartetam un kontrabasam - abas Saimona Pārkina aranžējumā.

Mūziķis spēlē uz ļoti laba, 1610. gadā darināta Amati instrumenta un pēc pirmā albuma Inspiration viņš laikrakstā The Times nosaukts par pasaules jauno čellistu favorītu. Citāts no laikraksta The Daily Telegraph:

"Viņš rada iespaidu, ka Elgara emociju pasaule ar savu cēlo atturību viņam atbilst tikpat labi kā Žaklīnai di Prē, kuras agrīno, milzīgas intensitātes piesātināto ierakstu viņš min kā savu iedvesmu. Šī pieeja atmaksājas, tāpat kā izsmalcināti maigā spēle Koncerta trešajā daļā."

Pats Šeiku atzīst: "Es izaugu, klausoties Žaklīnas di Prē ieskaņojumu, kas mani arvien pavadīja un palīdzēja izlemt spēlēt čellu. Iespēja atskaņot šo koncertu tik daudzās un dažādās situācijās ir bijusi man milzīga palīdzība. Katrs priekšnesums ar dažādiem orķestriem un diriģentiem ļāvis to atklāt arvien dziļāk. Katru reizi, lūkojoties partitūrā, es atklāju arvien jaunas detaļas."

Šeiku iedzimtais mākslinieciskums un pārdomātā pieeja šī albuma izveidošanā sekmējusi īpašu pārējo deviņu te ieskaņoto skaņdarbu izvēli, no kuriem daži ir populāri, bet citi mazāk pazīstami. Taču tie visi ir kontekstā ar Čellkoncertu. Mūziķis skaidro: "Visi šie darbi ir saistīti - vai nu līdzīgās emocijās pieskaņojas Čellkoncertam, vai arī rakstīti apmēram tajā pašā laikā, kad tapis koncerts."