Farinelli (Decca, 2019) ir dziedātājas Čečilijas Bartoli jaunākais albums, kas klajā nācis aizvadītā gada decembrī. Tajā iekļautas ārijas no 18. gadsimta slavenā kastrāta Farinelli repertuāra: līdzās Johana Ādolfa Hases, Džeminjano Džakomelli un Antonio Kaldaras mūzikai ir arī Farinelli skolotāja Nikolas Porporas un vecākā brāļa Rikardo Broski rakstīti dziedājumi. Tostarp ir arī divi pirmieskaņojumi (no N. Porporas operas "Polifēms" un R. Broski operas "Merope"). 
Čečilija Bartoli muzicē kopā ar ansambli Il Giardino Armonico Džovanni Antonīni vadībā - ar šiem mūziķiem viņa sadarbojusies jau iepriekš divos albumos, kas ieguvuši Grammy balvas.
 

Farinelli jeb īstajā vārdā Karlo Marija Mikelandželo Nikola Broski dzimis 1705. gadā un kļuvis par vokālās mākslas zvaigzni, kura lieliskajai balsij mūziku radījis ne viens vien komponists.
 
Biežāk kastrāti cēlušies no nabadzīgām ģimenēm, taču Karlo nācis no dižciltīgām aprindām. Kā pats vēlāk atzinis: “Pietiks, ja teiksiet, ka esmu laba pilsoņa un džentelmeņa dēls.” Karlo kastrācija notikusi 12 gadu vecumā, kaut daži pētnieki uzskata, ka jau dažus gadus agrāk. Vokāli daudzsološo zēnu pamanījuši un atbalstījuši turīgie juristi - brāļi Farīnas, no kuru uzvārda Karlo arī aizguvis segvārdu Farinelli. Tieši brāļi iepazīstinājuši Karlo ar “melodijas augsto priesteri” un Neapoles izcilāko vokālo pedagogu Nikolu Porporu – nonākot viņa akadēmijā Karlo uzsācis ne vien pamatīgus vokālos treniņus, bet arī mācījies kompozīciju, valodas un literatūru. 1720. gadā notika 15gadīgā Farinelli pirmā publiskā uzstāšanās. Drīz sekoja koncerti visā Itālijā un līdz ar tiem auga arī dziedoņa slava. Karaļi, augstmaņi un impresāriji vēlējās dzirdēt viņu dziedam.
 
Izbraukājis Eiropu un trīs gadus nodzīvojis Londonā, Farinelli nonāca Spānijā. Vispirms viņš tur aizbrauca, jo karaliene Elizabete Farnēze cerēja ar mūzikas palīdzību kliedēt sava dzīvesbiedra melanholiju. Taču augstmaņiem Farinelli balss tik ļoti gāja pie sirds, ka dziedonim tika piedāvātas ne vien daudzas dāvanas, bet arī vairāk nekā divi tūkstoši mārciņu gadā, lai Farinelli paliktu Spānijā un dziedātu karalim. Farinelli piekrita piedāvājumam un kalpoja vispirms Filipam V, tad viņa pēctecim Ferdinandam VI – kopumā 20 gadu garumā. Pēc karaļa Ferdinanda nāves Farinelli atgriezās Boloņā, dzīvoja pārticībā, baudīja skaistas gleznas (tostarp Velaskēza un arī dažas paša darinātas), dažādas karjeras laikā gūtas dāvanas un mūzikas instrumentus (arī Stradivāri un Amati radītus).