Hartmuts Šils (vijole) un Jeļizaveta Blumina (klavieres) un orķestris Robert Schumann Philharmonie gruzīnu komponista Gijas Kančeli mūzikas albumā, kas 2022. gadā klajā nāca izdevniecībā "Capriccio". 

Līdzās albuma titulskaņdarbam – 2000 .gadā komponētajai „Mazajai daneliādei” vijolei, klavierēm, stīgām un perkusijām, tvartā vietu radis arī 90. gadu 2. pusē sacerētais „Valsis – bostons” klavierēm un stīgām, deviņas no 18 miniatūrām vijolei un klavierēm, kā arī 1963. gada dziļo padomjlaiku – opuss Largo un Allegro klavierēm, stīgām un timpāniem.

Albumam veltītajā anotācijā lasām, ka pastāv pārsteidzošas līdzības starp padomju komponistu paaudzi, kas dzimusi 20. gs. 30. gados un slaveno franču „sešinieku.” Šie 20. gadsimta 30. gados dzimušie komponisti, kuru vidū ir tatāru izcelsmes Sofija Gubaiduļina, Krievijas ebrejs Alfrēds Šnitke, igaunis Arvo Perts, ukrainis Valentīns Silvestrovs, armēnis Tigrans Mansurjans un gruzīnis Gija Kančeli, nākuši no t. s. Padomju Savienības etniskajām minoritātēm, savā mākslā izaicina un pārkāpj tā laika kultūrpolitiskās  direktīvas. Radot dziļi personisku postideoloģisku mūzikas valodu, kas apveltīta ar iekšēju ticību un unikālu skaistumu, tā spēj apburt klausītājus vēl joprojām. 

Viens no šīs paaudzes skaņražiem ir arī 1935. gadā Tbilisi dzimušais Gija Kančeli, kuru viņa vienaudzis, komponists Rodions Ščedrins nosaucis par „askētu ar maksimālista temperamentu – atturīgo Vezuvu.”  Šo Kančeli mūzikas pusi ilustrē arī albumā iekļautie skaņdarbi, kuros šķietami apstādinātais laiks tomēr turpina savu laika deju.