Šoreiz ceļojam laikā, atgriežoties 20. gadsimta pirmās puses mūzikā, sajūtās un atmosfērā.

Pirms simt gadiem Amerikā valdīja tā sauktais džeza zelta laikmets – laiks, kad džezs bija populārā mūzika, pie kuras dejoja, to skrēja klausīties, tai juta līdzi un džeza zvaigznes bija tādā statusā, kā šodien mēs varbūt varētu teikt par hiphopa māksliniekiem. Pagājušā gadu simteņa 20. un 30. gadi ir svinga un bigbendu uzvaras gājiens, kad pie mikrofona bija Ella Ficdžeralda, Lūiss Ārmstrongs, Besija Smita un citi. Tolaik tapa mūzika, ko šodien saucam par džeza standartiem – mūzika, kas pārdzīvojusi laiku un ir gluži kā džeza tautasdziesmas, ko zina katrs mūziķis un, protams, arī klausītāji.

Uz džeza zelta ēru mūs ved dziedātāja Linda Leen, kura kopā ar pianistu Romānu Vendiņu, kontrabasistu Jāni Rubiku un sitaminstrumentālistu Raiti Aukšmukstu 31. augusta vakarā sniedza koncertu kultūrtelpas “M/Darbnīca” āra terasē, piedaloties koncertciklā “Brooklyn Jazz”.

Koncerta ierakstu veicis skaņu režisors Mārtiņš Krastiņš. Līdz ar koncertu piedāvājam arī sarunu ar Lindu Leen par džeza zalta ēru un to, kas dziedātāju tajā piesaista.