Šoreiz Inga Saksone pēta, kas ir temperācija un kā tā sakārto skaņas Rietumeiropas mūzikā.

Vispirms uzklausām ērģeļbūves meistaru un skaņotāju Jāni Kalniņu, kurš uzsver: "Darbības vārds temperare nozīmē lēnināt, nomierināt, atturēt, pamazināt, ievērot mēru, bet mūs interesējošā lietvārda – latīņu temperatio – pamatnozīme ir īstais samērs jeb pareiza proporcija."

Pēc kādiem principiem skaņas tiek kārtotas Ziemeļindijas mūzikā, skaidro akašs Sergejs Ancupovs: „Realitātē skaņa nav frekvence jeb punkts, bet līkne jeb dramaturģija, kā tā tiek atrādīta, izdziedāta.”

Bet to, vai skaņas frekvences varam salīdzināt ar gaismas frekvencēm, zina stāstīt Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centra vadītājs profesors Ruvins Ferbers: „Krāsu ziņā redzam ļoti šauru elektromagnētiskā viļņa diapazonu. Gaismas vilnim tā ir milimetra tūkstošā daļa!”