Šoreiz raidījumā "Bolero" Ilga Auguste meklējusi atbildes uz jautājumu, cik tad īsti maksā, piemēram, dziedātāja balss vai vijolnieka pirksti, ko par aizvien dārgākām summām izvēlas apdrošināt mūzikas šovbiznesa pārstāvji.

Pasaulslavenais rokmūziķis Rods Stjuarts, kurš pirms mēneša nosvinēja 70. dzimšanas dienu, savu balsi apdrošinājis par piecarpus miljoniem dolāru. Amerikāņu dziedātājs un ģitārists Brūss Springstīns -  par 6,2 miljoniem, bet Anglijas karalienes šībrīža mīlulis, 33 gadus vecais dziedātājs Adams Lamberts, savu balsi novērtējis ar 54 miljoniem.

Vēlme apdrošināt balsi ir saprotama, jo balss, tāpat kā vijolniekam vijole, ir dziedātāja instruments, un tās zaudēšana viņam nozīmētu ne tikai ienākumu, bet, visticamāk arī visas karjeras beigas, atšķirībā, piemēram, no pazaudētas trompetes, kuras vietā mūziķim pastāv iespēja iegādāties citu. To, cik dolāru, sterliņu mārciņu vai citas valūtas vērta ir dziedātāja balss un cik vērti ir pianista, vijolnieka vai ģitārista pirksti, slēdzot līgumu ar apdrošinātājiem, tiesīgs noteikt pats to īpašnieks, visbiežāk polisē ierakstot sešciparu skaitli.

Kopā ar J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru Arti Sīmani mēģinām noskaidrot, kuras specialitātes mūziķu profesionāla sagatavošana maksā visvairāk un kāpēc. Taujājam, vai arī Latvijas slavenākie dziedātāji un instrumentālisti ir domājuši ne tikai par savu mūzikas instrumentu, bet arī izkoptā talanta apdrošināšanu un, protams, pētām interesantākos gadījumus gan apdrošināšanas, gan arī neapdrošināšanas vēsturē, aicinot šajā pieredzē dalīties producentus Innu Davidovu un Vladimiru Rešetovu, vienu no retajiem, ja ne vienīgo mūzikas instrumentu apdrošināšanas brokeri Latvijā – Frederiku Žugovu un vijolnieku, kuram nekad un nekas neesot bijis apdrošināts – Uldi Viesturu Sprūdžu.

Skološanās izmaksas

Mūziķa skološanas izmaksas nav no lētajām. Pirmkārt, nepieciešams tas, ko nevar nopirkt par naudu, proti, Dieva dots talants, kas piešķirts ne katram, bet gan izlases kārtībā. Valsts, pašvaldības un vecāku līdzmaksājuma kopīgais finansiālais ieguldījums topošā pianista, stīdzinieka, pūtēja vai sitaminstrumentālista profesionālo gaitu sākumposmā ir apmēram 135 eiro mēnesī. Gadā tie ir 1620 eiro, bet deviņos gados – 14 580.

Otrā posma profesionālajai apmācībai (mūzikas koledža un vidusskola) viena audzēkņa sagatavošanai gadā atvēl apmēram 1700 eiro. Mācību ilgums ir četri gadi un kopējās izmaksas uz vienu absolventu – 6800 eiro: gandrīz tikpat, cik Latvijas Mūzikas akadēmijas bakalaura programmā maksā viena budžeta vieta gadā. Par to plašāk stāsta JVLMA rektors Artis Sīmanis.

Saskaitot visu kopā, iznāk sulīgs piecciparu skaitlis, kas ataino tikai akadēmiskā procesa pašizmaksu, no kura, piemēram, līdz Ingas Kalnas, Elīnas Garančas, Aleksandra Antoņenko, Andra Nelsona un Gidona Krēmera augstumiem vēl tāls un dārgs ceļš ejams. No šī viedokļa raugoties, miljons dolāru par augstas klases dziedātāja balsi vai vijolnieka pirkstiem nešķiet nekas pārspīlēts.

Slimību un traumu sekas. Garantijas ārvalstīs

Atskaņotājmākslas vēsturē ir daudz piemēru, kad mūziķis slimības vai nelaimes gadījuma rezultātā bijis spiests pārdomāt savu turpmāko likteni saistībā ar mūziku. 1986. gadā autoavārijā cieta vēlākais trompetes faķīrs Sergejs Nakarjakovs. Tolaik viņam bija tikai 9 gadi, un visi pareģoja apdāvinātajam zēnam spoža pianista slavu.  Taču smaga muguras trauma šīm izredzēm pārvilka svītru un būtiski ietekmēja arī visu viņa turpmāko muzikālo orientāciju, no klavierspēles pārsviežoties uz pūšaminstrumentu. Laimīgā kārtā, Sergeja Nakarjakova talants nostrādāja arī šeit un drīz vien atnesa jauneklim vētrainu pasaules slavu. Nu jau kā trompetistam.

Populārā mūzikla "Mūzikas skaņas" galvenā varone – dziedošā aktrise Džūlija Endrūsa sajūtu "būt vai nebūt" savā profesijā piedzīvoja 1997. gadā, kad uz viņas balss saitēm parādījās mezgli, kurus bija nepieciešams operēt. Pēc ķirurģiskās iejaukšanās Endrūsas balss vokālais diapazons manāmi sašaurinājās, taču šo defektu viņa kompensēja ar runājošajām lomām. Bet kas notiktu, ja Endrūsa savu balsi būtu pazaudējusi pilnībā?   

Saprotams, ka apdrošināšanas polises nevar dziedātājam uzdāvināt jaunu balsi, taču tās var mazināt finanšu triecienu, kas pavada darba spēju zudumu. Un šajā ziņā izklaides industrija ir pārpilna slavenību vārdiem, kas apdrošinājušas ne tikai savu balsi, bet arī pirkstus, mēli un citas ķermeņa daļas. Viņu vidū bez jau pieminētajiem ir Frenks Sinatra, Bobs Dilans, Ēriks Kleptons un Lučāno Pavaroti.

Grupas The Rolling Stones dziedātājs un ģitārists Kīts Ričards savu balsi, piemēram, apdrošinājis par 15,5 miljoniem dolāru, bet pirkstus – par 1,6 miljoniem, kurpretī viņa grupas biedrs, The Rolling Stones ģitārists Džefs Beks, par vienu miljonu dolāru apdrošinājis katru pirkstu!

Savas rokas par trim miljoniem dolāru ir apdrošinājis arī šobrīd pasaules veiklāko pirkstu īpašnieks, trīskārtējs Ginesa rekorda uzstādītājs ātrspēlēšanā – vijolnieks Bens Lī, kurš Rimska-Korsakova "Kamenes" lidojumu spējis nožvidzināt 58,5 sekundēs, ko daudzi līdz tam uzskatīja par neiespējamu.

Latvijas pieredze: par un pret

Vai pirkstu un balss apdrošināšana ir iecienīta arī slavenāko latviešu mūziķu vidū, "Bolero" centās noskaidrot neformālās sarunās ar pianistiem Vestardu Šimkus, Raimondu Paulu, dziedātājiem Aleksandru Antoņenko, Ingu Kalnu un Egilu Siliņu. Un viņu atbilde bija – nē, sak', paši rokas un balsi apdrošinājuši neesam, un neviens to nav arī piedāvājis… Egils Siliņš atcerējās, ka no viņa paziņu loka pasaules operteātros balss bijusi apdrošināta dziedātājam Neilam Šikofam, kuram biežās slimošanas un, visticamāk, apdrošinātājiem radīto regulāro zaudējumu dēļ šis apdrošinājums noņemts, kas gan Neilam Šikofam netraucē skaisti dziedāt arī bez polises.

Savā pieredzē par specifiskiem mūziķu un viņu instrumentu apdrošināšanas gadījumiem dalās arī divi labi zināmi koncertu producenti: Inna Davidova un Vladimirs Rešetovs.

Laime nelaimē. Peraijas piemērs

Skepsi par mūziķim svarīgu ķermeņa daļu apdrošināšanu izteikuši arī vairāki pazīstami klasiskās jomas mākslinieki. Kad 1990. gadā pianists Mareijs Peraija savainoja īkšķi, viņš nevarēja iedomāties, ka šajā šķietami nevainīgajā savainojumā iekļūs infekcija, kas izplatīsies pa visu roku un, nelīdzot nekādām antibiotikām, komplikācijas būs novēršamas tikai ar vairāku operāciju sēriju, liekot aktīvajam koncertmāksliniekam pamest klavieres un iecērot vairāku gadu dīkstāves robu viņa spožajā pianista karjerā.

Triju gadu laikā, kamēr pianista roka dzija, viņš, sēžot savā klubkrēslā, pētīja Baha mūzikas partitūras. Kad Peraija atveseļojās, viņš ieskaņoja vienu no saviem satriecošākajiem albumiem ar Baha "Goldberga variācijām". Līdzīgi visiem ģēnijiem, viņš savas nelaimes bija pārvērtis lielā mākslā, un, kaut arī viņa īkšķis joprojām kustas ar grūtībām, Peraija ir pārliecināts, ka viņu izārstējusi ir Baha mūzika. Atšķirībā no pianistiem, kuri apdrošina savas rokas, viņš to nedarot, jo "ar naudu šādas nelaimes nosegt nevar”.

Vēl daži dārgi pirksti

Pianistam, tāpat kā ķirurgam, rokas ir darbarīks, kas smadzeņu signālus novada līdz precīzām darbībām, kas ārstam ir – darbošanās ar skalpeli, bet pianistam – gleznošana ar skaņām. Protams, šo profesiju pārstāvjiem ir ļoti jāseko savu roku veselībai, un daudziem pianistiem, kā to darīt, recepte ir sava. Piemēram, kanādiešu pianists Glens Gūlds, attiecībā uz savām rokām bijis tik neirotisks, ka izvairījies pat no sarokošanās ar pazīstamiem cilvēkiem, baidoties, ka tas kaut kādā veidā varētu kaitēt viņa rokām. Gūldam paticis mērcēt rokas karstā ūdenī, lai pirms spēlēšanas tās sasildītu, un, neatkarīgi no laika apstākļiem, viņš vienmēr valkājis cimdus.

Jautāts par pianistu pirkstu apdrošināšanu, britu mūziķis Pols Lūiss reiz izteicies, ka reizē ar pirkstiem pianistiem būtu  jāapdrošina arī rokas, pleci, mugura un kakls, jo visām šīm ķermeņa daļām ir vienlīdz svarīga nozīme skaņas veidošanā. Tikmēr austrāliešu klasiskais ģitārists Kreigs Ogdens atzinies, ka viņš nevarot apdrošināt savus pirkstus, jo, pēc apdrošinātāju domām to traumu risks esot ļoti augsts, savukārt viņa kolēģis Džulians Brīms, kurš ir kaislīgs kriketa spēlētājs, uzskata, ka apdrošināšana viņu jūtami ierobežotu, tāpēc ar savu aizraušanos ne reizi vien ir sagādājis galvassāpes savam menedžerim un ierakstu kompānijai.

Bet, atgriežoties pie balss un pirkstu apdrošināšanas gadījumiem kā PR instrumentu, Vladimirs Rešetovs vēsta, kā un vai polisē norādītā iespaidīgā summa varētu atstātu arī kādu ietekmi uz mūziķa honorāru.

Deguni, krūšu spalvas un garšas kārpiņas

Pati pirmā māksliniece, kas savu balsi un kājas par apaļu miljonu apdrošinājusi jau tālajos 60. gados, bijusi dziedātāja un Holivudas zvaigzne Marlēna Dītriha. Tolaik tā bija milzu summa, tāpat kā 200 000 sterliņu mārciņas, par kurām The Beatles zelta laikos viņu menedžeris apdrošināja mūziķu pirkstus. Šodienas slavenības miljonus un pat miljardus ir gatavas maksāt ne tikai par balsi un pirkstiem, bet arī citām ķermeņa daļām.

Visai neparastu apdrošināšanu izvēlējies visos laikos populārais sieviešu elks - velsiešu dziedātājs Toms Džounss. Viņš par 7 miljoniem dolāru apdrošinājis krūšu apmatojumu! Savējo, protams.

Amerikāņu dziedātājas Tīnas Tērneres kājas ir apdrošinātas par 3,2 miljoniem dolāru, kas ir nieks, salīdzinot ar futbolista Kristiano Ronaldo kājām, kuru apdrošināšanas prēmija ir 144 miljoni dolāru.

47 gadus vecais holandiešu vīna degustētājs Iļja Gorts par 8 miljoniem kompānijā Lloyds of London ir apdrošinājis savu degunu, un pēc līguma noteikumiem viņš nedrīkst piedalīties ziemas sporta veidos, nedrīkst boksēties un …strādāt par nažu sviedēju palīgu!

Britu ēdienu kritiķis Egons Ronejs apdrošinājis savas garšas kārpiņas par 400 000 dolāru, bet firmas Costa Coffee kafijas degustētājs Dženaro Peliča, kurš degustē desmitiem tūkstošu kafijas veidu un tieši viņa mēle ir tā, ar kuras palīdzību tiek sagaršotas kafijas šķirņu atšķirības, šo savu svarīgo darba instrumentu apdrošinājis par 14 miljoniem dolāru.

2006. gadā par skaistāko kāju īpašnieci šovbiznesa aprindās tika atzīta dziedātāja Meraija Kerija. Pēc gada balvas un titula Dievietes kājas piešķiršanas, māksliniece nolēma savus dārgumus apdrošināt. Un šī apdrošinājuma summa izklaides biznesā joprojām ir nepārspēta – tas ir miljards dolāru.

Publiskojot šo faktu, Meraijas Kerijas preses pārstāvis darījumu komentēja lakoniski: "Summa ir adekvāta viņas popularitātei.” Kerijai neapšaubāmi ir skaistas kājas, taču dīvaini, ka viņa neapdrošināja savu lielāko vērtību — izcilo balsi, kas sniedzas piecu oktāvu diapazonā.

Ja mūziķu balss, pirkstu, mēles u.c. ķermeņa daļu apdrošināšana drīzāk pieder pie ekstrām, tad viņu instrumentu pasargāšanai no riskiem ar attiecīgu polisi vajadzētu būt normai. Un ārzemēs tā ir norma, par kuru parasti rūpējas vai nu attiecīgi fondi, vai arī pašas privātpersonas. Par šo niansi detalizēti stāsta koncertu producente Inna Davidova.  Bet vijolnieks Uldis Viesturs Sprūdžs neskopojas ar stāstiem no savas pieredzes saistībā ar apdrošinātiem un neapdrošinātiem mūzikas instrumentiem.

Instrumentu apdrošināšana Latvijā - liela problēma

Taču, izrādās, mūzikas instrumentu apdrošināšana Latvijā, joprojām ir diezgan liela problēma. Kā zina stāstīt LMA Starptautisko attiecību prorektore Maija Sīpola, ar vajadzību apdrošināt mūzikas instrumentus studentiem, kuri dodas uz konkursiem ārzemēs, mūzikas augstskola vērsusies visās Latvijas apdrošināšanas kompānijās, taču neviena no tām nav uzņēmusies šādu risku.

Pēc čellista Māra Villeruša nāves Mūzikas akadēmijas rīcībā ir nonācis viņa lieliskais instruments, kuru paredzēts nodot jauno mūziķu rīcībā, iepriekš nodrošinoties pret riskiem. Taču – līdzko apdrošināšanas kompānijas uzzina instrumenta patieso vērtību – 30 000 eiro, interese par apdrošināšanu no pašiem apdrošinātājiem  zūd… Kāpēc? To uzzinām raidījuma turpinājumā.

Bet LNO orķestra obojists un sabiedrības Amberbroker brokeris Frederiks Žugovs, kura pieredze apdrošināšanas jomā mērāma jau 11 gadu garumā, atklāj, kurā brīdī apdrošināšana no nepieciešamības  pārvēršas reklāmtrikā.

Vēl daži kuriozi

Pasaule ir pārsteigumu un neticamu iespēju pilna, ko laiku pa laikam sagādā arī apdrošinātāji.

Mums tiek piedāvāts apdrošināties gan pret citplanētiešu nolaupīšanu, gan "nē" vārdu altāra priekšā, ko laulību ceremonijā var pateikt otrā puse...

Tiesa, cilvēkam, ar kuru tik skarbi izrīkojies līgavainis vai līgava, 100 eiro apdrošināšanas prēmija droši vien būs vājš mierinājums. Tāpēc, ja neesat pārliecināts par partneri, labāk neriskēt!

Ir dzirdētas anekdotes par skaņdarbiem, ko pirms koncerta pret nelaimes gadījumiem apdrošinot par sevi nepārliecināti mūziķi. Nav dzirdēti gadījumi, kad diriģenti apdrošinātu savus zižļus, bet varbūt labāk būtu pret diriģenta zižļiem apdrošināt tuvāk sēdošos mūziķus? Katrā ziņā – apdrošināšanas piedāvājumu klāstam vēl ir, kur augt, un nekas nav neiespējams. Jau tagad jums ir iespēja nopirkt apdrošināšanas polisi pret iemīļotās grupas izjukšanu un nodrošināties pret atlaišanu no darba, ja iemesls ir nevaldāma vēlme darba laikā klausīties radio….