Raidījumā "Bolero" - šoreiz par mandolīnu. Reiz no Itālijas aizceļodama plašajā pasaulē, tā iedzīvojusies arī Latvijā, un tieši šoruden tā vēlas sev sagādāt īpašus svētkus.

Šis instruments kopš pirmā popularitātes viļņa 18. gadsimtā piedzīvojis vairākus uzplaukuma periodus, kā arī tā dēvēto zelta laikmetu 19. un 20. gadsimta mijā.

Par šī instrumenta vēsturi un šodienu raidījumā vēsta profesionālā mandolīniste un lautiste Alina Sakalauskaja no Igaunijas, savas attiecības ar mandolīnu atklāj jaunā latviešu komponiste Santa Bušs, kurai bijusi izdevība sadarboties ar Izraēlas mandolīnistu, Grammy balvai nominēto Avi Avitalu, bet uz pirmajiem Mandolīnas mūzikas svētkiem Latvijā aicina Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas mūzikas eksperts Ilmārs Pumpurs, kura mīlestība uz mandolīnu sākusies pavisam dīvaini - ar komisijas veikala apmeklējumu...

Bet visupirms apciemojam Rakstniecības un mūzikas muzeja Pētniecības nodaļu, kuras vadītājs Dzintars Gilba atklāj, ka visa sākumā bijusi mandola - lautu dzimtas stīgu instruments, attiecināms uz 12. un 13. gadsimtu. Bet mandolīna - maza mandola, kas 16. un 17. gadsimtā bijis populārākais itāļu tautas mūzikas instruments. Bet ko raksta avīzes Latvijā?

1900. gadā "Baltijas vēstnesis" piemin, ka "septembra mēnesī Pavasara biedrība rīko teatralizēti muzikālu jautrības vakaru, un tajā piedalās mandolīnu kvartete". Bet pāris gadus vēlāk Rīgas pilsētas Policijas avīze raksta, ka Rīgas pilsētas Policijas slepennodaļā atrodas šādas "šaubīgām personām" atņemtas lietas, un sarakstu noslēdz dzelteni pulierēta mandolīna...

Dzintars detalizēti stāsta par mandolīnas izplatību Latvijā, par to, ka muzeja krājumā ir priekšmeti, kas liecina par šī instrumenta krietno popularitāti. Gadsimta pirmajā pusē darbojies ne viens vien mandolīnu orķestris, un Vecmīlgrāvja mandolīnu orķestrī muzicējis pats Vilis Lācis! Rakstniecības un mūzikas muzejā atrodas muzeja krājumā ir divas mandolīnas, un viena no tām piederējusi dziedātājai Alīdai Vānei. Kā priekšmets, fotografējoties fotosalonā.

Savs vārds sakāms arī pieredzes bagātajam Latvijas Radio skaņu režisoram Jāzepam Kulbergam, kurš atceras, ka padomju gados no mandolīnu orķestra nosaukuma notikusi diezgan krietna izvairīšanās ideoloģisku apsvērumu dēļ - tas bijis mājiens uz buržuāzisku dzīvesveidu.

Par mandolīnas izcelsmi un repertuāru, kā arī tās situāciju mūsdienās stāsta Alina Sakalauskaja. Viņa izšķir divas tendences mandolīnas spēles apguvē: viens ir profesionālais līmenis, kuiru iespējams apgūt no bērnu mūzikas skolas līdz pat augstākajai mācību iestādei, un ir arī amatieru atzars. Arī viņa atklāj mandolīnas vēsturi un min to, ka mandolīnas priekštecis - kvinterns - atrodams jau renesanses laikā.

Interesanti, ka mandolīna ir ļoti populāra Amerikā, kā arī Vācijā, kur darbojas ap 500 dažādu mandolīnas spēles ansambļu, orķestru. "Kad no Baltkrievijas pārcēlos uz Igauniju, tobrīd šajā jomā nebija nekā. Situācija mainījusies tieši pēdējo piecu gadu laikā, un šovasar Igaunijā notika jau otrais mandolīnu mūzikas festivāls." Pasaulē šobrīd dominē tendence atskaņot tieši mandolīnai rakstītu mūziku. Šādus opusus savulaik rakstījuši daudzi populāri komponisti: Skarlati, Vivaldi, Mocarts, Hummelis, Bēthovens, Paganīni, Paizjello, Mālers, Štrauss...

Ar skaņdarbu rakstīšanu mandolīnai saskārušies arī jaunās paaudzes latviešu komponisti, taču līdz šim vienīgā, kura rakstījusi opusu mandolīnai solo, ir Santa Bušs. Tas noticis 2009. gadā, pēc Jaunās mūzikas festivāla "Arēna" aicinājuma. Proti, viņai bijis jārada skaņdarbs slavenajam izraēliešu mandolīnistam Avi Avitalam. Tad nu spiestā kārtā pati visupirms apguvusi mandolīnas spēli.

"Zināju, ka pirmatskaņotājs būs Avi Avitals - elektroniskajā sarakstē viņš pauda lielu interesi, ka viņam tiek rakstīts jauns darbs. Meistaru pārsteidzu ar to, ka skaņdarba sākumā mandolīna tiek spēlēta ar auskaru... Tas interesantākais šajā stāsta bija tas, ka mācīju viņam, kā jāspēlē mandolīna pēc maniem ieskatiem..."

Skaņdarba nosaukums bijis "Rakete viņa rokās", jo mandolīnas forma Santai ļoti atgādina viņas iemīļotā tenisa raketi...

Mandolīnas vēsturi Latvijā apcer arī Ilmārs Pumpurs - tieši viņš ir Mandolīnu mūzikas svētku idejas iniciators. Viņš spriež, ka mandolīna Latvijā pastāvējusi jau kopš 18. gadsimta beigām un pamato to ar vairākiem piemēriem.

Runājot par festivāla sarīkošanu, Ilmārs saka tā: "Interese par mandolīnu nav raksturīga tikai mums - apmēram tāpat ir arī kolēģi Igaunijā un Lietuvā. Arī viņi sapratuši, ka instruments ir ar fantastiskām iespējām.

Un te nu man jāmet akmens mūzikas izglītības sistēmā, jo mandolīna būtu brīnišķīgs instruments, kā bērnus radināt pie mūzikas.

Tas nav dārgs, spēles pamatus apgūt ir ļoti vienkārši un tie, kuri spēlē mandolīnu, zina, ka iespējas ir neierobežotas!"

Vēl Ilmārs Pumpurs atgādina, ka Rīgā atkal darbojas Rīgas mandolīnu orķestris, kurš pārvarējis pirmās augšanas grūtības, spēlējis folkloras festivālā Baltica un vēl citos pasākumos, kā arī atklāj, kā interese par mandolīnu radusies viņam pašam.