Bēthovena gada izskaņā un mūsu decembra raidījumu tetraloģijas noslēgumā vispirms skatāmies uz Bēthovena saikni ar Kurzemi un pēc tam klausāmies Kaspara Rolšteina metaoperu “Mūzikas skaņas”, kurā darbojas pats Meistars un viņa jaunības draugi Kārlis Amenda un Gotfrīds Mīlihs.

Kārlis Amenda (Amenda, 1771–1836) un Gotfrīds Mīlihs (Mylich, 1773–1837) bija pazīstami kopš agras jaunības, abi mācītāju dēli. Amendas tēvs — toreizējo Lipaiķu, tagadējās Turlavas mācītājs. Mīliha tēvs — slavenais Neretas mācītājs Gotfrīds Georgs Mīlihs, viņš rakstīja mācību grāmatas, tulkoja tekstus, cīnījās par latviešu valodas kvalitāti un arī komponēja.

Kārlis Amenda mācījās mūziku pie Kurzemes hercoga galma kapelmeistara Ādama Feihtnera un, kā runā, bijis labs vijolnieks. Savukārt Mīlihs bijis teicams ģitārists un dziedātājs.

Pēc studijām Jelgavā abus jauniešus sūtīja uz Vāciju, viņi izstudēja teoloģiju Jēnas Universitātē, pēc tam paklejoja pa Franciju un Šveici, naudas trūkuma dēļ iestrēga Lozannā, divus gadus pelnīja naudu, pasniedzot mūzikas stundas, pēc tam devās uz Vāciju, līdz Rēgensburgā divi zviedru augstmaņi esot abus ceļojošos muzikantus iesēdinājuši kuģi un pa Donavu aizveduši uz Vīni.

Amenda kļūst par nesen mirušā Mocarta ģimenes mājskolotāju un iepazīstas ar Bēthovenu — leģenda stāsta, ka Bēthovens Amendam pāršķīris nošulapu, kad tas muzicējis kāda stīgu kvarteta sastāvā.

Leģendas turpinājums: abi kļūst nešķirami, un nedrīkst par zemu novērtēt Amendas iespējamo iespaidu uz Bēthovena garīgo centienu apvārsni. Zināms, ka Bēthovens bija autodidakts bez sistemātiskām zināšanām, bet ar spēcīgu tieksmi aptvert dziļākas lietas literatūrā un filozofijā, un te Amenda varēja būt stipri noderīgs.

Kad Bēthovens un Amenda kaļ plānus doties ceļojumā uz Itāliju, no Kurzemes pienāk ziņa, ka ģimenē nelaime un Amendam jāatgriežas. Uz atvadām Bēthovens dod draugam stīgu kvarteta op. 18 nr. 1 partitūru, kas jau daudz vēlāk uzrodas dienasgaismā tieši no Amendas arhīva.

Sākotnēji starp Bēthovenu un Amendu notiek intensīvāka vēstuļu apmaiņa, no kuras gan teju nekas nav saglabājies, pēc tam vēstules ceļo retāk, nekas nesanāk arī no Amendas sūtītā libreta “Bakhs”, ko Bēthovens tā arī neieceļ skaņās, palikušas tikai kādas skices.

Nav zināms, vai Amenda rakstīja atmiņas, pat ja rakstīja, nekas nav saglabājies.

Taču nekad nevar zināt, kas pēkšņi atrodas: vēl 1968. gadā uzgāja vienu Amendas vēstuli, kas bij neskarta un neuzieta glabājusies starp kādiem Bēthovena papīriem.

Bet kas gan svarīgi: būtu precizējams fakts, ka Amenda nav gluži pats pirmais, kuram Bēthovens 1801. gada vasarā paziņo par savu pieaugošo nedzirdīgumu. Pirmā vēstule top trīs dienas agrāk — Bēthovens raksta savam bērnības draugam ārstam Francim Gerhardam Vēgeleram, kurš piesaukts Kaspara Rolšteina operā.

*

Dažas nozīmīgas publikācijas:

• arhīvista Gunāra Meldera (1932–1969) raksts žurnāla “Māksla” 1970. gada oktobra laidienā;
• filologa un mūzikas vēsturnieka Raimonda Skrābāna (1911–1980) raksts grāmatā “Izcilie pasaules mūziķi Rīgā”;
• 2002. gadā izdotā Talsu novadpētnieka Jura Jansona grāmata “Tu nāc man tūkstoškārt prātā…”.

*

Vērts piebilst, ka slavenais Bēthovena dzīvesstāsts “Apasionāta”, kuras autors ir Alfrēds Amenda, iespējams, radījusi zināmu sajukumu, radot iespaidu, ka te ir kāda radniecība — nē, radniecības nav nekādas, un vācu rakstnieks Alfrēds Karrašs (Karrasch, 1893–1973), kurš dzīves beidzamos gados dzīvo ar pseidonīmu Amenda, liekas, gribējis godināt Bēthovena draugu.

*

Bēthovenam tuvāks draugs droši vien bija Amenda, bet Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgāks būs Mīlihs. Viņš kopā ar Birzgales mācītāja Lībegota Oto Konrāda Šulca dēlu Rūdolfu (citā versijā — tomēr ar pašu Lībegotu Šulcu) rada dziesmu ciklu “Mūsu Grietiņa”, kas laists klajā 1835. gadā un kurā ir sešas dziesmas par jauko lauku paraugmeiteni Grietiņu: kā viņa tiek kristīta, kādi ir jaunuves prieki, putnudziesmas klausoties, kā viņa apprecas, kā dzied šūpuļdziesmu bērniņam, cik krietna sieva viņa ir, bet arī diemžēl bez laika iet citā saulē — tādas, lūk, sešas mīlīgas dziesmas no komponista Mīliha spalvas, un būtu laiks tās atkal celt saulē.

*

Vēl rindkopa par citu kurzemnieku Kārli fon Burziju (Bursy, 1791–1870). Šis Kurzemes ārsts ar Amendas ieteikuma vēstuli 1816. gadā apciemoja Bēthovenu Vīnē, un viņa “Dienasgrāmata”, ko pirmais 1854. gadā publicēja Pēterburgas vācu laikraksts Petersburger Zeitung, kļūst par nozīmīgu avotu vairākiem Bēthovena biogrāfiem. Burzijs ir stipri pārsteigts, ka Bēthovens nedzīvo pilī un siļķu pārdevējs norāda viņam uz necilu namu, kurā turklāt jākāpj uz trešo stāvu.

Notiek vairākas tikšanās, Bēthovens stāsta Burzijam, ka Amenda gan bija stipri tuvs draugs, bet dzīvo tālu, un vispār visi draugi pametuši viņu, un režīms Vīnē patlaban briesmīgs, un visur spiegi, valdnieks neko nedara mākslas labā, un naudas maz, karu iespaidā mecenāti pagaisuši kur kurais, un viņš, Bēthovens, strādā vienlaicīgi pie vairākiem skaņdarbiem, un tā tas ir vienmēr, un vispār viss slikti, un Burzijs atminas, ka meistarā daudz žults tobrīd, viņš dzirdējis pagalam slikti, bijis jārunā skaļi, Bēthovens ik pa brīdim iegāzis ar dūri pa klavierēm, sak, visi nelieši, nevienam nevar uzticēties, un vēl tās problēmas ar brāļadēlu, viņam jākļūst vai nu par mūziķi vai par zinātnieku, tikai šīs profesijas dod iespēju nenoslīkt ikdienas dubļos, un

Bēthovens runā un runā ātri un dzīvīgi, un kafija viņam ir stikla retortē, uz topošā stīgu kvarteta lapām Lombardijas siers un Veronas salami, un visapkārt pusizdzertas sarkanvīna pudeles.

Kārlis fon Burzijs palūdz Bēthovenam autogrāfu, un tas arī dod to, kaut piezīmē, ka nekas no tā, ko Burzijs stāsta visapkārt Vīnē par Bēthovenu, neatbilstot patiesībai, bet, ja jau viņam tas autogrāfs tik daudz nozīmē, tad lai nu būtu. Šis autogrāfs ir saglabājies.

*

Vēl piesauksim grāfu Heinrihu fon Keizerlingu (Keyserling, 1775–1850), kurš apciemoja Bēthovenu gadu pirms fon Burzija un sekmēja vēl vienu vēstuļu apmaiņu starp Amendu un Bēthovenu, taču pats galvenais ir tas, ka Keizerlings savā Kabiles muižā ik ziemu rīkoju divas nedēļas ilgus kamermuzicēšanas svētkus, un Bēthovens bija viens no centrālajiem komponistiem šo svētku programmā.

*

Bēthovenam veltītu mākslasdarbu Latvijas kultūrā netrūkst. Absolūts bēthovenists bija rakstnieks un dzejnieks Herberts Dorbe; Bēthovenam dzejoļus rakstīja Elza Vēciņa, Mirdza Ķempe, Zigmārs Ungurs, Andrejs Pablo Mierkalns, Oļģerts Rusis; Emīlam Skujeniekam ir izcila poēma “Bēthovena Ziemassvētki” — nekāda vēsturiskā patiesīguma, toties ir mākslinieciskais; atcerēsimies arī, ka Ojāra Vācieša ģeniālais “Klavierkoncerts” dzima, dzejniekam Maskavā klausoties, kā Rihters spēlē Bēthovena klaviersonātes.

Indulis Ranka licis Bēthovenu akmenī, Kārlis Freimanis — vitrāžā, Biruta Baumane — gleznā. Un tas noteikti nav viss.

Bēthovenam veltītas operas gan līdz nesenam laikam nebija nevienas, un vispār jautājums, cik tādu ir. Igauņiem drusku veicies, jo Jiri Reinvere uzrakstīja operu “Minona” par Bēthovena meitu, kas saistīta ar Igauniju, tur populāra leģenda par šo tēmu.

Tomēr mums veicies vairāk, jo mums ir opera tieši par Bēthovenu un viņa jaunības draugiem Kārli Amendu un Gotfrīdu Mīlihu.

*

Publicista un komponista Kaspara Rolšteina opera “Mūzikas skaņas” dzima pirms deviņiem gadiem, tā ilga pusotru stundu, Kaspars ir mūzikas autors un libretists, mūzikas līdzautori ir Guna Paula, Viesturs Slava un Platons Buravickis.

Der klausīties iespējami klusā telpā un varbūt pat sekojot līdzi libreta tekstam, kas publicēts zemāk.

Speciāli LR3 “Klasika” Kaspars Rolšteins izveidoja jaunu operas versiju, un sanāca metaopera, par to Kaspars stāsta nelielā intervijā.

Šis ir ļoti nesteidzīgs darbs, un te nepieciešama nesteidzīga klausīšanās, faktiski ieklausīšanās.

Vadmotīvs — ceļš no Pūres līdz Plostiem, kur Pūre ir dzīve un Plosti ir cita dzīve, un Plostos vairs nevarēs dabūt dzērienu “Pain”, jo sāpes būs beigušās.

Būtiska ceļazīme — elektriskie vadi, ar kuriem satīt citam citam draudzībā un mīlestībā.

Šis ir 41 minūti ilgs skaņu piedzīvojums čukstos un pusbalsī.

Radioversija — speciāli LR3 “Klasika”

Lomās:

LUDVIGS VAN BĒTHOVENS (DJ HAKARLS B, ZOMBIJS B) — Anna Viduleja

KĀRLIS FERDINANDS AMENDA — Orests Silabriedis

GOTFRĪDS HEINRIHS MĪLIHS — Kaspars Rolšteins

TEICĒJS (KĀDS NEJAUŠS CILVĒKS NO TELPAS) — Liene Rolšteina

Librets

Pirmais cēliens

Uvertīra “Tīrā Eiropa”

TEICĒJS:

Labvakar!

Tā skan Pūre. Tā skan tīrā Pūre. Pure sine wave.

Vai dzirdat šo skaņu?

Iespējams, jūs jau zināt, tas ir sinuss — mākslīga cilvēku jeb, precīzāk, zinātnieku izgudrota skaņa, kas neeksistē. Arī tagad jūs esat savās telpās, kas atšķiras no tām, kurās esmu es. Jūs nedzirdat tīru sinusa skaņu. Tai klāt neatņemami piejaukušās jūsu telpu specifiskās rezonanses un dažādi trokšņi, tai skaitā arī jūsu pašu asinsrites radītais fons.

Bet mīļie draugi — no pasaran! Tīra sinusa skaņa ir kaitīga cilvēku dzirdei. Tā bojā ausis!

Un kurš gan lai to zinātu labāk, nekā šie trīs draugi, kas reiz devās meklēt to?

Friends went looking for Pure Europe. And couldn’t find it anywhere…

 

AMENDA:

Pūrē visi laimē dej.

MĪLIHS:

Eiropā bez plankumiem tīrā.

AMENDA:

Pūrē ēdiens un dzēriens.

MĪLIHS:

Eiropā bez plankumiem tīrā.

AMENDA:

Pūrē būs rozetes mūsu elektrības vadiem.

MĪLIHS:

Eiropā bez plankumiem tīrā.

Eiropā bez plankumiem tīrā.

AMENDA:

Kā gan mēs varētu?

MĪLIHS:

Kā brāļi tās sadalīt.

AMENDA:

Meklēt brīvdabas estrādi.

MĪLIHS:

Kā brāļi soļotu.

AMENDA:

Uz šo slepeno apdzīvoto vietu. Uz vasaras festivālu.

AMENDA UN MĪLIHS:

Eiropā bez beigām.

Eiropā bez beigām.

AMENDA:

Es aizstāvēšu savu maģistra grādu.

MĪLIHS:

Es arī, es arī.

AMENDA:

Aizstāvēšu savas cigaretes, rajona karti un ģitāras pastiprinātāju.

MĪLIHS:

Es arī, es arī.

AMENDA:

Aizsargāšu ekskluzīvi. O, apdzīvotā vieta, kur esi tu?

MĪLIHS:

Es arī, es arī.

AMENDA un MĪLIHS:

Es arī, es arī.

AMENDA:

Kad būsim Pūrē, iedzersim vīnu arī pie Kaives ozola.

MĪLIHS:

Pūres skaņu mēs spēlēsim.

AMENDA:

Pēc tam dosimies uz Plostiem.

MĪLIHS:

Kas tie par radījumiem visapkārt mums?

AMENDA:

Te tukša telpa. Mēs dzeram vieni paši.

MĪLIHS:

Ja telpa ir tukša, telpa ir tukša.

Bet pēc tam aizbrauksim uz Plostiem.

AMENDA un MĪLIHS:

Eiropa bez beigām. Bez beigām un beigām. Bez beigām un beigām.

AMENDA un MĪLIHS:

Esmu inspirēts no tā, kā te dzīvo. Esmu inspirēts no tā, kā te dzīvo. Kā te dzīvo.

Pirmā aina “Tradicionālā “kā tev iet?” noskaņa”

MĪLIHS:

O, moins, Gitche Manitou, kur es esmu? Eh…..

BĒTHOVENS:

Kā tev iet?

MĪLIHS:

O, moins, Gitche Manitou, kur es esmu? Eh…..

BĒTHOVENS:

Kā tev iet?

MĪLIHS:

Vai tā vate ausīs? Tev un man? Eh…

BĒTHOVENS:

Kā tev iet?

MĪLIHS:

Vai tā vate man ausīs? Tev un man? Eh…

BĒTHOVENS:

Kā tev iet?

MĪLIHS:

Vai tev ir Lebensabschnittspartner? Eh….

BĒTHOVENS:

Kā tev iet?

MĪLIHS:

Vai tā ir tradicionālā “kā tev iet?” noskaņa? Eh…

BĒTHOVENS:

Jā, tā tas ir.

MĪLIHS:

Vai tā ir tava fiziskā telpa? Eh…

BĒTHOVENS:

Jā, tā tas ir.

MĪLIHS:

Vai tu esi no hidden people? Eh…

BĒTHOVENS:

Nē, no tiem es neesmu.

AMENDA:

Es ļoti priecātos, ja uzzinātu, kur tavi termālie ūdeņi plūst? Ohh…

BĒTHOVENS:

Mani sauc Bēthovens, esmu DJ Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā.

AMENDA:

Es ļoti priecātos uzzināt, kur tavi termālie ūdeņi plūst? Ohh…

BĒTHOVENS:

Mani sauca Bēthovens, esmu DJ Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā

AMENDA:

Ko dari vējā kails, Bēthoven? Ohh…

BĒTHOVENS:

Kad jūtu, mana temperatūra ceļas, tad cenšos būt vēss, svaigs un attālināts.

MĪLIHS:

Ļauj man iepazīstināt ar sevi — esmu Mīlihs. Eh…

BĒTHOVENS:

Ļoti patīkami, mans vārds ir Bēthovens, esmu DJ Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā.

AMENDA:

Es ļoti priecātos uzzināt vairāk. Sauc mani par Amendu. Oh…

BĒTHOVENS:

Mīlihs. Amenda. Bēthovens. Mīlihs. Amenda. Bēthovens. Mīlihs. Amenda. Bēthovens. Mīlihs. Amenda. Bēthovens.

AMENDA:

Šķiet ka, te ir ļoti skaļi. Oh…

BĒTHOVENS:

Jā, tas — manai dzirdei un ēdienkartei der.

MĪLIHS:

Ļauj minēt, vai esam nonākuši tīrajā Eiropā, saskaņā ar ceļvedi? Eh…

AMENDA:

Kas tie par radījumiem visapkārt mums? Oh…

BĒTHOVENS:

...bet, protams, ka jūs esat. A thousand times the best of men who I came to know.

Es arī esmu saskaņā ar minūtēm, ar minūtēm, ar minūtēm, ar minūtēm, ar minūtēm. Ah…

AMENDA:

Mēs spēlējam zemfrekvenču dziesmas, būs labāk, ja zināsi to tu. Oh…

MĪLIHS:

Tās var klausīties kritienā …

AMENDA:

...un iepazīstoties ar jauniem draugiem. Oh…

BĒTHOVENS:

Man gribētos Angoras jaku, ar tavām rokām adītu.

AMENDA:

Mums nav ne fondu, ne dzijas, ne liecinieku šai rajonā. Oh…

BĒTHOVENS:

Bet es zinu kā jūs novērtēt.

MĪLIHS:

Saki, saki kā? Eh…

BĒTHOVENS:

Bet es zinu kā jūs atšķirt starp citiem.

MĪLIHS:

Saki, saki kā. Eh…

BĒTHOVENS:

Man šai dzīvē pietiek. Pietiek ar diviem čemodāniem — vienu lielo un otru mazo — brutālo.

MĪLIHS:

Vai tavi uzvalki ir kastēs? Vai tavi uzvalki ir kastēs? Vai tavi uzvalki ir kastēs? Vai tavi uzvalki ir kastēs? Eh…

BĒTHOVENS:

Jums jābrauc man līdz, es drīz došos uz Plostiem. Ah...

Otrā aina: "Ja saldētavas nav tuvumā tev"

BĒTHOVENS:

Tan ta da tan tan. Tan ta da tan tan. Tan ta da tan tan.

MĪLIHS:

Iedomājieties savu ēdienkarti bez iepriekšējas sagatavošanās. Vemšanu un tai sekojošu diareju, nereti uzreiz pēc baltvīna.

BĒTHOVENS:

Ja tu nepazīsti savus uzvalkus. Ja tu nezini, kas piestāv tev. Ja tu pazaudēji čipu — savu atmiņu. Ja nav arhetipiskā “Snaiges” tuvumā tev…

AMENDA:

Vairāk samalts nekā atrasts.

MĪLIHS:

Laiks gan Pūrē ir kā baltvīns.

AMENDA:

Tik skābs, ka neder vēderam! Bet man patīk tavu zilbju tehno.

MĪLIHS:

Tāpēc, ka laiks gan Pūrē ir kā baltvīns.

BĒTHOVENS:

Es esmu Hakarls B. Pa dienu strādāju es “Haizivju muzejā” par asistentu. Don’t shark to me. Don’t shark to me.

MĪLIHS:

Laiks gan Pūrē ir kā baltvīns.

BĒTHOVENS:

Tā ir fermentētā haizivs gaļa, tev jānogaršo hakarls, mīļo Kārli, tev jānogaršo hakarls, mīļo Kārli.

AMENDA:

Vairāk liels nekā jautājums…

MĪLIHS:

…skābs kā baltvīns.

BĒTHOVENS:

Ja tu nepazīsti savus uzvalkus. Ja nezini kas piestāv tev. Ja tu pazaudēji čipu — savu atmiņu. Ja nav arhetipiskā “Snaige” tuvumā tev…

AMENDA:

Tu vari austrietis Vānē būt, vācietis Matkulē un ebrejs Kabilē, Mesija, sapinies simtos tīklu. Rinkulē, Plostos, Sabilē…

MĪLIHS:

Der Wein ist zu teuer und Sie sprechen zu schnell. Der Wein ist zu teuer und Sie sprechen zu schnell, zu schnell, zu schnell, zu schnell.

BĒTHOVENS:

Pirms tam viņiem bija slepena agenda. Viņiem bija slepena agenda. Viņiem bija slepena agenda. Viņiem bija slepena agenda.

Trešā aina “Visiem lūpas garšos pēc amonjaka”

BĒTHOVENS:

Eat it, eat it, eat it, throw it out. I’ll give to you my personal kiss star.

AMENDA:

Izvem to, izvem to, izvem to. Noskūpsti manu personālo zvaigzni.

MĪLIHS:

Ēd un izvem to, ēd un izvem to un atkal ēd. Šie skūpsti nav personiski, nav zvaigznes, nav tevis.

AMENDA:

Šobrīd lūpas, kas garšo pēc amonjaka. Arī vēlāk lūpas, kas garšos pēc amonjaka.

MĪLIHS:

Lūpas pēc amonjaka.

BĒTHOVENS:

Vai teici tu — amonjaks?

AMENDA:

Vai tāds jums ir ēdiens?

BĒTHOVENS:

Vai negribi tu vēl vienu hakarlu, mīļais Kārli? Pamēģini to. Varbūt tavs labākais gabaliņš būs…

AMENDA:

Vējš mani tālu pūtīs.

MĪLIHS:

Un saule vaigus balinās.

AMENDA:

Kad oša laiviņā.

MĪLIHS:

Es došos uz Plostiem pēc jaunām haizivīm.

BĒTHOVENS:

Ēd to, ēd to, ēd to, izvem to. Es iedošu savu personisko skūpsta zvaigzni tev. Tas ir labākais gabaliņš, labākais gabaliņš, labākais gabaliņš.

 

Otrais cēliens

Uvertīra “Inspirācija laikmetīgā saprāta industrijā”

MĪLIHS:

Šī hai..., šī hai..., šī haizivs ir puvusi vairākus gadus. Varbūt jau pērn šī haizivs bija sapuvusi.

AMENDA:

Tas ir saprotams.

AMENDA:

Tas ir ievads n-eiro-psiholoģijā.

MĪLIHS:

Panika un dreiptomānija.

AMENDA:

Tas ir ievads n-eiro-psiholoģijā.

MĪLIHS:

Agorafobija un halucinācijas.

AMENDA:

Tas ir ievads n-eiro-psiholoģijā.

MĪLIHS:

Froterisms un paranoja.

AMENDA un MĪLIHS:

Tas ir ievads n-eiro-psiholoģijā. Tas ir ievads n-eiro-psiholoģijā. Tas ir ievads n-eiro-psiholoģijā. Tas ir ievads n-eiro-psiholoģijā.

AMENDA un MĪLIHS:

Transform your inspiration into assets. With us.

AMENDA

Mēs palīdzēsim. Mēs palīdzēsim. We can help you chase the dreams away.

AMENDA un MĪLIHS:

Transform your inspiration into assets. With us.

AMENDA:

Es ar savu elektrības vadu aptīšu tevi. Arī Gotfrīds ar savu elektrības vadu aptīs tevi: “We take you through the mythology to the break of civilization.”

AMENDA un MĪLIHS:

We un-Eu-rope you. We un-Eu-rope you. We un-Eu-rope you. We un-Eu-rope you. We un-Eu-rope you. We un-Eu-rope you. We un-Eu-rope you. We un-Eu-rope you.

AMENDA un MĪLIHS:

Transform your inspiration into assets. With us.

AMENDA:

Mēs varam palīdzēt, mēs varam palīdzēt: "We can help you chase the dreams away.”

AMENDA un MĪLIHS:

Transform your inspiration into assets. With us.

AMENDA:

Es ar savu elektrības vadu aptīšu tevi. Arī Gotfrīds ar savu elektrības vadu aptīs tevi: “We take you through the mythology to the break of civilization.”

Pirmā aina “Slimais viesis izskatījās kā cilvēks”

AMENDA:

Kas šodien būs pusdienās?

MĪLIHS:

Atkal gribu baklažānu ķiršos es.

AMENDA:

Šis baklažāns ir auksts. Ko par ķiršiem saki, Gotfrīd?

MĪLIHS:

“Karstajiem” jāēd “aukstie”.

BĒTHOVENS:

Sakiet, vai jūs, vai jūs, vai jūs abi esat psihopāti?

AMENDA:

Kas esi tu, aukstais apmeklētāj?

BĒTHOVENS:

Uz dzirdes pārbaudi pirms kāda laika pieteicos es.

MĪLIHS:

Vēl viens mentāli satriekts indivīds?

BĒTHOVENS:

Sveiki, psiholoģisti! Man lī..., man lī..., ledus ir līdzi man.

AMENDA:

Tad sāksim ar “Vai tev?” testu “Apmeklētāja” testa vietā.

MĪLIHS:

Gotfrīds jautā. Vai tev ir gumijas zābaki? Vai tev ir gumijas zābaki?

BĒTHOVENS:

Man jums jāsaka ka, šķiet, es esmu, esmu, esmu... kaut kādā radio.

MĪLIHS:

Vai tu esi patoloģisks?

BĒTHOVENS:

Es bieži nedzirdu, ja diktors runā klusu.

MĪLIHS:

Vai tu esi mākslinieks? Vai tu esi mākslinieks?

BĒTHOVENS:

Intentional, manipulative, selfish… Esmu, esmu, esmu... atšķirīgs no citiem.

MĪLIHS:

Vai tici tu kaut kam, vai tici dievam?

BĒTHOVENS:

Es, bikini ticu. Es ticu bikini!

AMENDA:

Gana! Atpazinu viņu. Bēthovens tu esi... Laipni lūdzam “A and M” ofisā.

MĪLIHS:

Kāds pārsteigums! Tik ilgi, ilgi, ilgi... un vienīgi piecas vēstules.

BĒTHOVENS:

Kā gan lai es jums pateicos, par to, ka atcerējāties mani? Lūdzu, nogaršojiet ledu šo, ko atnesu jums. Nesen no saldētavas.

AMENDA:

Ielūdz arī Kārlis un Gotfrīds.

MĪLIHS:

Tas ir tik labi ar mums, labi ar mums, labi…

BĒTHOVENS:

No mums — Vēgeleram!

AMENDA un MĪLIHS:

Slimais viesis izskatījās kā cilvēks.

BĒTHOVENS:

Slimais viesis izskatījās kā cilvēks.

Otrā aina “Svina laime”

AMENDA:

Lejam, lejam, lejam.

MĪLIHS:

Svins ir laimīgākais metāls.

AMENDA:

Lejam, lejam, lejam.

MĪLIHS:

Mums svina daudz un tas ir pieejamā vietā.

AMENDA:

Klausies, Bēthoven, vai nevēlies izkausēt to? Vai negribi būt laimīgs tu?

BĒTHOVENS:

Vai neinteresē grāmatas jums gadījumā?

“It was seemingly deaf to whatever they said, so at last they stopped screaming, and went off to bed". This was from Edward Gorey. “The Doubtful Guest”.

Or take this book called “Collected screenplays No. 1” by Harmony Korine: “114. In another room sit a man and wife who no longer remember each other's names.”

Well, but this one — from “The Book Of Dead Philosophers”.

AMENDA:

Of dead what?

BĒTHOVENS:

“Pythagoreans regarded even numbers as female and odd numbers as male. The number 5 was called “marriage”.”

MĪLIHS:

Man, it is crazy!

BĒTHOVENS:

“Pythagoras got as far as field of beans, where he stopped and declared that he would rather be killed than cross it.”

MĪLIHS:

Lai kā, bet pupās Pitagors ir miris.

AMENDA:

So is Beethoven. So is Beethoven. So is Beethoven.

AMENDA:

Šurp zivis ar metodēm.

MĪLIHS:

Diemžēl, viņš ir noindēts un beigts.

AMENDA:

Vispirms karpas, tad kandžu.

MĪLIHS:

Diemžēl, viņš ir noindēts un beigts.

AMENDA:

Give me icepicks, Gottfried. Lobotomizēsim viņu.

MĪLIHS:

Diemžēl, viņš ir noindēts un beigts.

AMANDA:

Skat, Gotfrīd, this is his inner schweinehund.

AMENDA:

Tu vari saukt to par “vakar”. Tu vari saukt to par “Zombijs B”.

MĪLIHS:

Diemžēl, viņš ir noindēts un beigts.

AMENDA:

Zombijs B. Ohh…

Trešā aina "Saldēts Zombijs B pazīstams arī kā Aspirins”

AMENDA:

Tas iesākās no vēdera.

MĪLIHS:

Freeze, freeze. Vanna jau pilna.

AMENDA:

Icebath — new luck! Iesākumā bija vēders.

BĒTHOVENS:

Negaidīts? Par vecu piedzimis?

MĪLIHS:

Go now, frozen desire. In hakarl, in singing.

BĒTHOVENS:

Jautājums no vēdera. Gotfrīd, kur tava Pūres skaņa, kas kādreiz tik ļoti patika man?

MĪLIHS:

Whatever…

AMENDA:

Turnīrs tuvojas. Bet vēdera skaņu esi pazaudējis tu savu…

MĪLIHS:

Tu tagad dziedi mani gabalos, Zombij.

Tomēr sajūta nav nekāda.

BĒTHOVENS:

Vakars.

Apklust signalizācija.

Atkal Tukums.

AMENDA:

Iesaldē tagad mani. Un — paldies šķīstošajam Aspirīnam par dziesmu!

BĒTHOVENS:

Gotfrīds būs mana vēdera signalizācija.

MĪLIHS:

Vanna ledus.

Signalizācija.

Atkal Tukums.

AMENDA:

Aspirīns dzīvos. Zombijs mirs.

BĒTHOVENS:

Dabisks un negaidīts.

What have you done with me?

MĪLIHS:

Worsens, it worsens.

This icebath called desire.

MĪLIHS un AMENDA:

Worsens, it worsens. This icebath called desire.

This icebath called desire. This icebath called desire.

This icebath called desire.

This icebath called desire.

Errrr. Errrr. Errrr. Errrr.

BĒTHOVENS:

Nav tāda vārda “pain” Plostos,

Tāpēc dzer to,

kamēr

tu vari.

Epilogs “Piecas lielās “Pain” pudeles Plostos”

MĪLIHS:

Piecas lielās “Pain” pudeles. Es braucu, es braucu uz Plostiem viens.

Piecas lielās “Pain” pudeles. Es daru to. Es cenšos darīt to tā, kā tu teici.

Piecas lielās “Pain” pudeles. Tā bija, tā bija eksplozija.

Piecas lielās “Pain” pudeles. Nejauc ar Plostiem, Pūres ofisa vairs nav.

Piecas lielās “Pain” pudeles. Tu pats, vai dzirdi? Vai tu dzirdi pats, ka viņš ir gatavs?

Viņam ir piecas mazās “Pain” pudeles. Tev ir piecas lielās “Pain” pudeles. Mums ir divas kastes “Pain”. Mums ir divas kastes “Pain”.

Iedzersim šo “Pain” ar ledu. Pieliksim daudz ledus.

Par Plostiem!

Par Plostiem!

Nav tāda vārda “pain” Plostos.

Tāpēc dzer to,

kamēr

tu vari.

Beigu nav

 

2013. g., 2020. g., Rīgā

Pierakstījis Kaspars Rolšteins