1923. gada 23. jūnijā pasaulē nāk Žermēna Heine-Vāgnere, kura mazpamazām un pēcāk arī ar uzviju kļūst par latviešu operas zelta balsi un daudzu laikabiedru acīs - karalieni. Mūziķi, par kuras spēcīgo balsi, aso prātu un cilvēcisko maigumu runā vēl šodien.

“Galvenais jau mākslā ir patiesība…” Žermēna teikusi. “Ja uz skatuves šīs patiesības nav, ja visu dara bez iekšējas pārliecības, tad, pēc manām domām, nelīdz ne balss skaistums, ne augstais „do”.”

Patiesīgums dziedātājai piemitēja nudien. Ne velti 25 gadu laikā viņa paspējusi Latvijas Nacionālajā operā 39 vadošās lomas nodziedāt ar tādu vērienu, kurš nepiemīt kuram katram. Bez tam arī mīlējusi kamermuzicēšanu un mīļi atbalstījusi savus draugus un topošos māksliniekus.

Raidījumā skan ne tikai pašas Žermēnas domas un atmiņas, bet arī laikabiedru un pat “fanu” stāsti. Ar tiem dalās komponists Arturs Maskats, bet senākos ierakstos arī diriģents Aleksandrs Viļumanis, režisors Guntis Gailītis un diriģents Leonīds Vīgners.