"Benefices" galvenais varonis - vijolnieks, diriģents un komponists Andris Riekstiņš, kuru 19. janvārī sveicam 65. gadskārtā.

"Kas man ir mūzika? Ala, kur paslēpties, avots, kur dvēselei veldzi smelt, lāde, kur to saglabāt..." Ar šādiem vārdiem Andris Riekstiņš savulaik raksturojis savas attiecības ar mūziku.

Viņš ir cēsnieks. Apguvis profesionalitātes pamatus, Andris Riekstiņš 1974. gadā Mūzikas akadēmijā absolvējis profesora Voldemāra Stūrestepa vijoļspēles klasi, bet vēl pēc septiņiem gadiem - Valentīna Utkina kompozīcijas klasi. 2003. gadā Andris Riekstiņš saņem maģistra diplomu kvarteta spēlē pie Agnes Stepiņas-Sprūdžas. Jau studiju laikā viņš sācis strādāt par vijolnieku Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, vēlāk - toreizējā Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestrī un bigbendā: ar šīm mūziķu vienībām viesojies daudzviet Eiropā. Kopš 1995. gada Andris Riekstiņš ir Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas vijoles klases pedagogs. Būdams arī skolas stīgu orķestra un Cēsu stīgu kvarteta vadītājs, viņš veicis šiem instrumentu sastāviem daudzus citu komponistu darbu aranžējumus. Un, protams, nemitīgi rakstījis pats savu oriģinālmūziku.

Jubilejas "Beneficē" līdzās Andra Riekstiņa veiktajiem ierakstiem - arī skices no sarunas ar Andri Riekstiņu, kuru pirms pieciem gadiem veidojusi Inga Saksone.