"Mērķtiecība, daudzveidība, pamatīgums, slīpējums, stabilitāte – tās ir īpašības, kas raksturo jauno mūziķi Mārtiņu Zuju un viņa spēli. Bet ir vajadzīgs kaut kas vairāk, lai savaldītu skanējumā spožāko metāla pūšamo instrumentu – trompeti. Patiesi nezinu, kā viņš to panāk, bet viņa trompetes balss vienmēr ir atšķirama citu trompešu saimē, vienalga, vai viņš spēlē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Liepājas simfoniskā orķestra vai "Sinfonietta Rīga" orķestra koncertos.

Un tas fakts vien, ka viņa trompetes spēli vēlas dzirdēt šie nosauktie kolektīvi, jau ir apliecinājums jaunā mūziķa talantam, spējām un mūzikas mīlestībai.

Šādi sasniegumi ir panākti, neskatoties uz to, ka bakalaura grādu viņš ir ieguvis tikai pagājušajā gadā. Mārtiņa trompete iekrāsoja ļoti daudzas pagājušā gada koncertu programmas: Rahmaņinovs, Stravinskis, Grīnups, Reinis Zariņš, Mālera 8. simfonija, Štrausa "Alpu simfonija" un daudzas citas. Tomēr šajā gadā mums bija iespēja pārliecināties par viņu arī kā par izcilu, talantīgu, muzikālu, stilistiski izkoptu un ar ļoti personīgu attieksmi mūzikā izveidojušos mākslinieku. Tas bija Mārtiņa Zuja solokoncerts "Mūzika trompetei un ērģelēm" sadarbībā ar ērģelnieci Ilzi Reini koncertciklā "Ērģeļu vasara 2025" Rīgas Svētā Jāņa baznīcā.

Viņa interpretācijā izskanējušais Johana Vilhelma Hertela Trešais koncerts trompetei patiešām pierādīja, ka trompetistu rindās ir parādījies nevis "gredzenu pavēlnieks", bet trompešu pavēlnieks gan," jauno trompetistu, "Gada jaunā mākslinieka" balvai nominēto Mārtiņu Zuju raksturo "Lielās mūzikas balvas 2025" žūrijas pārstāve Iveta Grunde.

Jaunais mūziķis atzīst – žūrijas labie vārdi liek viņam mulst. "Man pašam ļoti nepatīk sevi slavēt, bet ir, protams, patīkami dzirdēt šādus vārdus par manu ieguldīto darbu. Šī nominācija kā tāda bija ļoti negaidīts notikums, un es esmu ļoti pateicīgs par šo atzinumu," Mārtiņš Zujs priecājas.

Trompetists visu aizvadīto sezonu ir cītīgi strādājis, jo uzskata, ka panākumu atslēga slēpjas ieguldītajā enerģijā un darbā: "Es ļoti cenšos vienmēr būt tas, kurš atnāk pirmais uz mēģinājumiem, un pēdējais, kas aiziet. Man ļoti patīk ieguldīt darbu un redzēt, ka kaut kas no tā arī atmaksājas." 

Tomēr tā nu ir sanācis, ka Mārtiņa Zuja talantu pamanījuši divi orķestri vienlaikus, līdz ar to uz visiem mēģinājumiem viņam nemaz neizdodas paspēt: "Es ļoti cenšos kombinēt un plānot savu laiku uz priekšu, lai varētu apvienot divus darbus divos simfoniskajos orķestros – Liepājā un Rīgā. Tāpēc es cenšos tālredzīgi saplānot visu."

Bez darba Liepājas simfoniskajā un Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī trompetists bieži vien piedalās arī citos projektos: "Vislielākais notikums jau laikam bija solokoncerts ar Ilzi Reini – tas bija fantastisks projekts. Un man sanāca spēlēt arī Liepājas 400 gadu jubilejas koncertā ar ļoti lielu auditoriju, kas bija ļoti grandiozi. Tad ir vēl citi projekti, piemēram, Džeimsa Bonda projekts, kuru veidoja mans kolēģis Kristians Kalva."

Sasniegt tik lielus panākumus agrā jaunībā, vien gadu pēc augstskolas absolvēšanas, neizdodas kuram katram. Trompetists uzskata – iespējams, viņa panākumu atslēga slēpjas faktā, ka pirmais skolotājs bijis viņa tēvs:

"Es trompeti sāku apgūt ļoti agrā vecumā. Nezinu, kā tētim tas sanāca, bet labāku pirmo skolotāju es nevarētu iztēloties. Viņš manī ielika tādus pamatus, ko varbūt citi vēl joprojām tikai mācās.

Tālāk jau tad es varēju strādāt visai agri pie citām lietām, pie kurām citi strādā vēl augstskolas laikā. Un man šķiet, ka tas ir iemesls, kāpēc man tik ātri ir sanācis kaut kur tikt." Par labu, viņaprāt, nākusi pieredze ar dalību daudzos konkursos Latvijā un kaimiņvalstīs. Tomēr nebija arī tā, ka orķestri pamanīja Mārtiņa Zuja spēli un uzreiz aicināja pievienoties kolektīvam: "Tur taču ir konkursi, kuriem jāgatavojas, un darbs orķestrī ir jānopelna ar lielu darbu."