10. augustā 75. gadskārtā suminām pianistu Māri Skuju, un kopā ar "Klasiku" sveicienus vārdos un mūzikā sūta soprāns Jūlija Vasiļjeva un basbaritons Egils Siliņš. Skan arī ieraksti no Lūcijas Garūtas solo dziesmu albuma "Svētā mīla" un albumiem "Latviešu klasiskās solo dziesmas".

Latvijas Mūzikas informācijas centra un Latvijas Nacionālās operas un baleta tīmekļa vietnes atgādina: Māris Skuja 16 gadus bijis Latvijas Nacionālās operas galvenais koncertmeistars, kopš 1991. gada dzīvojis un strādājis Austrijā - Grācas opernamā, bijis repetitors Kopenhāgenas Karaliskajā operā, Ķelnes operā, Tronheimas un Gīsenes teātros, kā arī Igaunijas Nacionālajā operā, regulāri kā pianists un diriģenta asistents darbojies Bregencas operas festivāla uzveduma tapšanā un, pateicoties vairāk nekā 45 gadus ilgai darbībai operteātros, Māra Skujas aktīvajā repertuārā ir vairāk nekā simt operu. 

Šobrīd Māris Skuja veicina arī daudzu Latvijas Nacionālās operas solistu vokālo izaugsmi.

Mākslinieku sadarbības partneru uzskaitījumā ir mūsu vokālās mākslas lepnumi. Minēsim tikai nedaudzus: Žermēna Heine-Vāgnere, Laima Andersone-Silāre, Kārlis Zariņš. Pēteris Grāvelis dāvājis Mārim Skujam autogrāfu "Manam manam mīļākajam koncertmeistaram" piemiņai par 300 kopīgiem koncertiem. 

Aktīva sadarbība izveidojusies ar basbaritonu Egilu Siliņu. Sazinoties ar jubilāru, kurš šajās vasaras dienās elpo sev tuvo Austrijas gaisu, viņa izteiktajā vēlmei par to, kam šajā vakarā būtu jāskan, tika minēts Egila Siliņa un arī Jūlijas Vasiļjevas vārds.

Jūlija Vasiļjeva: Māris ir viens no gudrākajiem cilvēkiem, kurus man nācies satikt

Taujāta, kā sākusies sadarbība ar pieredzējušo pianistu, dziedātāja atklāj: "Ar Māri satikāmies "Dona Paskvāles" mēģinājumā, vēl pirms pandēmijas. Šķiet, 2018. gadā. Galvenais diriģents iepriekšējā vakarā piezvanīja man un teica, ka pašlaik Operā viesojas Māris – viņš gribētu dzirdēt mēģinājumu, saprast, kādi ir solisti, kas un ko varētu dziedāt un ar ko varētu strādāt. Šis man bija izšķirošs mēģinājums… Pirmoreiz dzirdot mani dziedot mazajā balsī, saspiestajā tonī, Māris sadzirdēja, ka varu dziedāt daudz ko citu un vairāk – ar to arī sākās mūsu kopīgā darbošanās. Pirmā loma, ko iestudējām kopā, bija Violeta operā "Traviata", kurā diemžēl nedziedāju ilgi – pandēmija visu pārtrauca. Taču šajā laikā man pavērās lielāka perspektīva, bija lielākas lomas, un Violeta palika mazliet maliņā, jo nāca klāt Abigaila un tagad arī "Turandota" un arī visas pārējās lielās lietas, bet ar Violetas  lomu sākās mūsu muzikālā draudzība, par ko ļoti priecājos, jo tas darbs, ko Māris iegulda dziedātājos, ir neizsakāms… Tā ir ļoti liela bagāža, ko Māris spēj dot!  Viņš ir cilvēks, kuram ir tik daudz pieredzes un zināšanu – no viņa var smelties katru vārdu, katru dienu gūt kaut ko jaunu un pilnveidot lomas – bezgalīgi! Māris bija pirmais cilvēks, kurš ar mani sāka runāt par lomas izstrādāšu – nevis tikai par nošu iemācīšanos. Kad zināju tekstu, mūzikas materiālu, viņš saka – tagad sāksim strādāt! Es skatījos uz viņu – nu, kā, es taču jau māku! Es taču visu jau varu nodziedāt! (smejas) Nē, tikai tad sākās darbs, Un tas ir arī tas galvenais, ko viņš ir iemācījis – kā strādāt."

Un vēl Jūlija Vasiļjeva uzsver: "Māris ir viens no gudrākajiem cilvēkiem, kurus man nācies satikt. Cilvēks, kuram galvā ir milzīga bibliotēka; cilvēks, kurš lasa vāciski, itāliski, latviski, krieviski.

Viņam pašam mājās ir milzīga bibliotēka ar mākslas literatūru, un viņa zināšanas ir tik ļoti daudzpusīgas, ka viņš palīdz ne tikai muzikāli attīstīt lomu vai balsi, bet arī daudz ko var iemācīties no viņa, runājot par psiholoģiskajiem aspektiem, vēsturiskajām lietām. Māris ir cilvēks-enciklopēdija.

Jā, viņš arī mēdz būt ļoti stingrs un neatlaidīgs. Tā ir īpašība, ar kuru sadzīvot ir grūti, it īpaši, ja jāstrādā daudz un katru dienu. Šķiet taču, ka nu jau ir, bet atkārtojam vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz, meklējam krāsas… No otras puses – šāda bezkompromisa pieeja mākslā ļauj sasniegt augstāko līmeni.

Neteikšu, ka visaugstāko – jo kurš gan zina, kas ir tas absolūti augstākais līmenis, bet tiešām – Māra pieeja līdz maksimumam izdarīt to, ko tu vari – tas raksturīgs viņam kā cilvēkam. Līdz ar to arī viņa muzikālais talants un muzikālā pieeja – tā ir īpaša proporcija starp intelektu un ļoti bagātu sajūtu pasauli, jo mūzikai nevar pieiet tikai intelektuāli. Vēl Mārim piemīt arī tas, ka viņš var ļauties muzikāliem ceļojumiem jūtu pasaulē, un tas ir ļoti brīnišķīgi! Viņa spēja priecāties un jūsmot par dzīvi, par skaistumu – tā joprojām viņam ir ļoti dzīva! Viņš ir viens no visenerģiskākajiem cilvēkiem, kurus es pazīstu. Tas ir tiešām brīnišķīgi."

Vēl sarunā dziedātāja Jūlija Vasiļjeva stāsta par to, kā noritējis darbs pie kopīgi ieskaņotā Lūcijas Garūtas mūzikas albuma "Svētā mīla" – kā noritējis šis kopdarbs, vai kādam tajā palika arī pēdējais vārds un kāds ir šī albuma ieguvums...

Egils Siliņš: Mana izaugsme ir ļoti liels Māra nopelns

Apsveicēju vidū arī mūsu izcilais basbaritons, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs

Egils Siliņš. "Mīļais Māri, ļoti, ļoti sirsnīgi sveicieni tev no Pekinas, kur sākas mēģinājumi Vāgnera operai "Reinas zelts" – pirmizrāde būs augusta beigās.

Kopumā būs četras izrādes "New National Performance Center" – tas ir izcilas arhitektūras paraugs. Laikam šī ir ceturtā reize desmit gadu laikā, kad esmu Pekinā. Un vēl apmēram četras reizes esmu uzstājies arī Šanhajā.

Pasaulslavenais latviešu basbaritons Egils Siliņš ir ļoti iemīļots dziedātājs, kurš spējis nokļūt uz neskaitāmām pasaules skatuvēm, un viņa talanta izaugsmē liela loma pieder arī Mārim Skujam. "Māri, sveicieni tev no Pekinas – tas ir arī tavs nopelns, ka esmu šeit. Vēlu tev labu veselību un skaistus brīžus uz skatuves! Tu esi tas, kurš pamudināja mani no viena studenta kļūt par mūziķi... Tava iedvesma bija tas, kas mani tiešām aizrāva un pacēla tajos ūdeņos, kuros esmu.

Atceros 1991. gadu, kad no tavas puses nāca piedāvājums piedalīties Roberta Štolca konkursā. Es tev sacīju – tā ir cita sfēra, operete, kuru nepazīstu, tas nav mans virziens. Un tu man teici – nekas, mēs iztaisīsim!

Un notika tā, ka konkursā ieguvu pirmo vietu... Tas bija, pateicoties tieši tev, Māri, tavai interpretācijas mākslai, spējai pārliecināt, iedvesmot un uzburt šo mūziku."

Sadarbību ar Māri Skuju Egils Siliņš raksturo tā: "Māris spēj atrast pieeju katram solistam; viņš redz, kura ir solista stiprā puse un ko no tās stiprās puses var "izvilkt" un panākt. Mārim ir brīnišķīga muzikālā iztēle, viņš spēj kaut vienkāršu dziesmu sakārtot tā, ka tev viss ir skaidrs, kā šī dziesma jāinterpretē. Bet tas ir ne tikai par dziesmām – tas pats ir gan par operārijām, gan arī par lomām.

Ļoti daudzas lomas, sevišķi pirmos padsmit gadus un strādājot arī Vīnes operā, esmu slīpējis ar Māra Skujas palīdzību – vai nu viņš brauca pie manis uz Vīni, vai es braucu pie viņa uz Grācas operu: tolaik man patiesi bija ļoti daudz jaunu lomu – gadā gatavoju apmēram piecas lomas un tā desmit gadus pēc kārtas…

Par deviņdesmit procentiem šīm lomām tapt palīdzējis Māris! Šāda tipa meistaru palikuši ļoti maz. Zinu, ka viens no lielajiem iedvesmas avotiem Mārim savulaik bija maestro Rihards Glāzups, un arī atsevišķas lomas kādreiz mēs izstrādājām, un Mārim vienmēr bija komentārs, ka "Rihards Glāzups šajā vietā būtu darījis tā" vai "viņš te taisīja šādi". Māris mācēja to ļoti labi paturēt prātā un tad, kad vajadzēja, to "Pandoras lādi" vēra vaļā, lai izlaistu to gariņu ārā..."

Vaicāts par mīļākajām dziesmām un operu ārijām, ko iestudējuši kopā un kur vislabāk izpaudusies kopīgā skatuves ķīmija, dziedātājs Egils Siliņš teic tā: "Kad bijām daudz strādājuši, bija pat tā, ka pēc gadiem mums pat nevajadzēja mēģināt – mēs varējām sastādīt tikai programmu. Tam drīzāk bija nepieciešams ilgāks laiks – salikt tā, lai programma būtu interesanta. Tikpat labi tā varēja būt Rahmaņinova dziesma, tikpat labi – Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa vai Šūberta dziesma: ja ķērāmies kaut kam klāt, tajā brīdī tā bija ĪSTĀ MŪZIKA."

Un kā Egils Siliņš raksturo Māra spēli un tās krāsainību? Droši vien tā ir atšķirīga, ja tiek spēlēts pavadījums operārijām vai kamermūzika. Proti, vai ir jūtama atšķirība, kad jādzied kopā ar "orķestri" Māra personā, vai intīmā kamermūzika? "Māris pēc izglītības ir komponists un pēc tam tikai pianists, un tā ir viņa priekšrocība – operas partitūru lasījumā viņš zina, kuri instrumenti kurā vietā ko spēlē, un to var sajust arī Māra klavierspēlē – tieši orķestrālo pavadījumu. Tās nav tikai notis – klavieru izvilkums, bet gan īsts orķestra skanējums! To redzu arī Operā, kad Māris strādā ar jaunajiem dziedātājiem – viņš man tik ļoti daudz palīdzējis, ka sapratu – jāpiedāvā šī iespēja mūsu solistiem Operā.

Māris dziedātāju burtiski pasniedz kā uz paplātes – ir viegli dziedāt, jo viņš uzreiz jūt: ahā, ja šim dziedātājam frāzei nepietiek elpas, temps jāpaņem uz priekšu. Un šī sensibilitāte ir ļoti liela kvalitāte!

(..) Man ir ļoti, ļoti palaimējies dzīvē, ka esmu sastapis tieši Māri – viņš ir tik daudz laika veltījis man: mana izaugsme ir ļoti liels Māra nopelns. Māri, lai tev laba, laba veselība un ļoti daudz jauku un izcilu uzstāšanos!"