Georgs Kjurdians runā par refleksijas nepieciešamību un ejamā ceļa pārskatīšanu pašreizējā pasaules situācijā, pieskaras Johannesa Brāmsa 116. opusam un Emīla Gilelsa iespaidam uz Georga attiecībām ar Brāmsu, stāsta par Sergeja Prokofjeva Septītās sonātes likteni pianistu konkursos un Johana Sebastiāna Baha mūzikas atskaņošanu uz klavierēm. Tiek apspriesta fundamentālisma un pūrisma nevēlamība mākslā, Sergeja Rahmaņinova 39. opuss un tā iespējamais saturs. Saruna ar Orestu Silabriedi tiek noslēgta ar vēlējumu pašam jubilāram un visiem mums.