"Mēs dzīvojam ātrgaitas vilcienā, bet tikai daži no mums cenšas uzzināt un saprast, uz kurieni šis ātrgaitas vilciens dodas un kāda ir galastacija šim ceļojumam." Tā reiz kādā sarunā ar "Klasiku" sacījis VESTARDS ŠIMKUS, kurš šobrīd savu ikdienu dala starp skatuvi un ģimeni, starp komponēšanu un klavierspēli, starp koncertiem un ierakstiem studijās, arvien biežāk koncertējot kopā ar savu dzīvesbiedri – dziedātāju Elīnu Šimkus. 21. augustā Vestards svin apaļus četrdesmit!

Par "Klasikas" īpašo sveicienu klausītāju tik ļoti mīlētajam, harismātiskajam māksliniekam, kurš allaž bijis arī brīnišķīgs "Klasikas" sarunu partneris, parūpējusies Inga Žilinska, stundas garumā virknējot gan sarunu fragmentus no dažādlaiku intervijām, gan Vestarda ieskaņotās mūzikas izlasi – būs Aleksandrs Skrjabins, Filipa Glāsa, Kloda Debisī, Pētera Vaska un, protams, paša Vestarda mūzika...

"Man bija astoņi gadi, kad mūzika manā galvā sāka skanēt ļoti intensīvi – apsēdos pie klavierēm, lai ar improvizācijas palīdzību mēģinātu to dabūt kaut kā ārā. Nepratu īsti apieties ne ar hromatismiem, ne harmonijām, un vispār melnie taustiņi sākumā mani ļoti biedēja, tādēļ nolēmu no tiem izvairīties,” akurāt pirms pieciem gadiem intervijā Gitai Lancerei raidījumā "Mana mūzika" smaidot stāstījis Vestards.

Vēl citā no daudzajām aizraujošajām intervijām "Klasikai" viņš atzinies: "Radošās zemestrīces mani nemēdz piemeklēt, un iedvesmas avoti man ir konstanti – es no tiem smeļos atkal un atkal, gadu no gada. Nekas mani neiedvesmo tik ļoti kā pastaigas mežā un peldes meža ezerā, kas atrodas pāris kilometru no manas mājas..."