31. martā 80. jubilejā sirsnīgi sveicam muzikologu, vēsturnieku, mūzikas kritiķi, literatūrkritiķi, pedagogu, koncertu producentu un Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas ilggadējo priekšsēdētāju Arvīdu Bomiku! Īpašajā jubilejas pārraidē skan gan saruna ar jubilāru, gan ieraksti no Rīgas Latviešu biedrības nama koncertzālēm.

Vizītkarte

Arvīds Bomiks dzimis 1940. gada 31. martā Rūjienā. Vispārējo izglītību ieguvis Valmierā. Mācījies arī Valmieras Mūzikas skolā G. Kalniņas (Ungures) klavieru klasē (1950-58) un Rīgā, Jāzepa Mediņa Mūziaks vidusskolas Mūzikas teorijas nodaļā (1958-62). No 1962. gada studējis Latvijas Valsts konservatorijas Muzikoloģijas nodaļā, ko 1968. gadā absolvējis ar diplomdarbu “Jāņa Ivanova Devītā simfonija (metroritma dramaturģija)”.

Ieņēmis virkni amatu, kas saistīti ar mūzikas norišu veicināšanu Latvijā: bijis Kultūras ministrijas Mākslas un mācību iestāžu pārvaldes vecākais inspektors (1964-68), Mūzikas fonda Latvijas nodaļas mūzikas redaktors (1968-70), laikraksta “Literatūra un Māksla” mūzikas nodaļas vadītājs (1970-81), izdevniecības “Liesma” mākslas izdevumu redakcijas vadītājs (1981-88), Latvijas Nacionālās operas direktors (1988-90), Latvijas Mūzikas fonda direktors (1990-92).

Pievērsies arī pedagoģijai: pasniedzis teorētiskos priekšmetus Jāzepa Mediņa Mūziaks vidusskolā (1962-64, 1969-70), Latvijas Valsts konservatorijā (Jāzepa Vītola Latvijas Mūziaks akadēmijā, (1971-94, no 1993 - docents), Jelgavas Mūzikas vidusskolā (1995-97). No 1999. līdz 2001. gadam bijis Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskais līdzstrādnieks.

Arvīda Bomika radošo interešu lokā allaž bijusi latviešu profesionālās mūzikas vēsture – gan pagātnes tradīcijas, gan laikmetīgās norises. 1972. gadā viņš kļuvis par Latvijas Komponistu savienības (LKS) biedru, vadījis Jauno komponistu un muzikologu apvienību (1970-81), bijis LKS valdes loceklis (1984-96), valdes atbildīgais sekretārs (1991-92), tās izpilddirektors (1995-96), LKS Mūzikas informācijas centra vadītājs (1995-2005).

Kopš 1996. gada bijis Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas loceklis: 1997-2005 bijis tās priekšsēdētāja vietnieks, no 2005. līdz 2020. gadam – priekšsēdētājs. Vadījis RLB rīkotos koncertciklus, koncertus un citus muzikālos pasākumus. Bijis izdevuma “Latviešu kordziesmas antoloģija” redkolēģijas loceklis (1995-2006).

Radošā mūža gaitā daudzkārt pievērsies krājumu sastādītāja un hronista darbam. Kopš 1998. gada kopā ar Oļģertu Grāvīti īstenojis pēckara latviešu mūzikas vēsturē pirmreizēju projektu – veidojis ikgadēju “Latviešu mūzikas kalendāru”, kurā apkopotas uzziņas par Latvijas un ārzemju latviešu mūziķu jubilejām un piemiņas dienām. Piedalījies neskaitāmās radiopārraidēs un TV raidījumos par mūziku, lasījis lekcijas un koncertu ievadvārdus Latvijā, ASV, Bulgārijā, Gruzijā, Igaunijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā, Polijā un Ukrainā. Publicējis vairāk nekā 200 rakstu periodiskajos izdevumos “Māksla”, “Literatūra un Māksla”, “Literatūra un Māksla Latvijā”, “Izglītība un Kultūra”, “Brīvā Latvija”, “Laiks”, “Советская Музыка”, “Музыкальная жизнь” un daudzos citos. Uzstājies ar ziņojumiem par latviešu mūzikas jaunumiem Baltijas muzikologu konferencēs Tallinā (1972), Rīgā, (1973), Viļņā (1974) u. c.

(apkopojusi B. Jaunslaviete)