10. septembrī sveicienus dzimšanas dienā sūtījām pasaulē dziedošajam soprānam Marinai Rebekai. "Benefice" līdzās viņas balss ierakstiem piedāvā arī "Klasikas" studijā tikko notikušo interviju!

Vaicāta, kā sadzīvot ar pasaules slavu, Marina Rebeka teic tā: "Neesmu dolārs, lai patiktu visiem - un tas ir absolūti normāli! Tāpēc jau ir labi, ka pasaulē ir tik daudz dziedātāju, lai varētu izvēlēties..."

Sarunas gaitā tiek runāts arī par labas formas uzturēšanu un apstākļiem, ar kuriem šodien jārēķinās ikvienam dziedātājam.

"Šodien dziedātāju vērtē pēc visiem parametriem. Ārējais izskats ir ļoti svarīgs - lai būtu vizuāli pieņemami un ticami, nevis kā savulaik, kad divi solisti nevarēja pienākt viens otram tuvumā, lai vienotos skūpstam, jo traucēja vēders," smejas Marina.

"Protams, strādājam ar savu ķermeni, un tā nav tikai balss. Kā es smejos, ne jau tauki palīdz dziedāt, bet muskuļi! Viss ir saistīts, tāpēc veselībai jābūt labai, jo, tāpat kā sportistiem, arī dziedātājiem lietā jāliek viss ķermenis. Vokālās mākslas prasības šodien ir  mainījušās, un šodien jārēķinās ar dažādiem faktoriem. Principā tev jābūt gatavam, ka ikviens tavs uznāciens uz skatuves var tikt nofilmēts un ielikts publiskai apskatei," prāto dziedātāja.

Vaicāta, kā sadzīvo ar saviem gadiem, Marina Rebeka teic tā: "Ir jau teiciens, ka vienīgais cilvēks, kurš zina sievietes patieso vecumu, ir viņas vīrs, taču es nebūt neuzskatu, ka gadi būtu jāslēpj. Katram vecumam ir savs skaistums! Jā, Ņujorkā, piemēram, valda īsts jaunības trakums, taču es tad parasti norādu, ka internetā aplūkojamas neskaitāmas fotogrāfijas, kurās redzamās sievietes arī krietnā vecumā ir ļoti, ļoti skaistas. Svarīgākais apzināties, ko konkrētajā vecumā esmu paveikusi, kurā etapā atrodos. Man nav ko nožēlot! Līdz šim esmu izdarījusi visu, ko varējusi. Katrs cilvēks jau izskatās un arī uzvedas tā, kā jūtas. Jūtos vēl diezgan jauna," jautri saka dziedātāja, kura patiesi savos gados sasniegusi ļoti daudz. Viņu dēvē par dīvu ar slavas spožumu. 

"Nu, neuzskatu sevi par dīvu! Varbūt tā ir drīzāk rakstura iezīme, ģērbšanās stils, izturēšanās... Mēs, dziedātāji, esam normāli cilvēki, un arī tie, kurus atveidoju uz skatuves, ir normāli ļaudis. Man jābūt īstai un adekvātai, lai to visu varētu izjust tā, lai būtu saprotams jebkuram. Lai nokļūtu līdz katra sirdij, jābūt īstai," uzsver Marina Rebeka.

Viņa atzīstas, ka recenzijas jau labu laiku kā nelasa: "Karjeras sākumā tas bija svarīgi, bet tagad... Latvijā tas nav tik tipiski, bet ārzemēs esmu secinājusi, ka tiem, kuri recenzē, bieži vien pat nav muzikālās izglītības! Viņi pat neaiziet uz izrādi, vērtē tikai ģenerālmēģinājumu! Teikt, ka tas ir objektīvi, neuzdrošinos..."

Pēc kādiem parametriem Marina vērtē, ka izrāde vai koncerts ir izdevies? "Ja cilvēki tik tiešām uzmanīgi klausās un pat aizmirst noklepoties. Ja zālē valda elektrizēts klusums. Tas nozīmē, ka viņus saista tas, kas notiek uz skatuves."

Vēl sarunā arī par Marinai liktenīgo Traviatas lomu, kas kopš debijas 2007. gadā dziedāta 13 dažādos iestudējumos, par to, ka labai formai vissvarīgākais ir ciešs miegs un stresu, kas raksturīgs ir pirms iziešanas uz skatuves. Ak, jā - arī par režisoru untumiem. Šai sakarībā viņa atstāsta nesenāko ekstrēmo piedzīvojumu, kad Cīrihes operas iestudējumā Dona Žuana lomā iejutusies īsta gorilla..

Visbeidzot, saruna raisās arī par aktuālākajām lomām un šīs sezonas plāniem pasaulē un Latvijā. Citstarpā svarīgi atcerēties, ka Marinas solokoncerts gaidāms Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars". Tieši Liepājā meklējamas arī Marinas dzimtas saknes - viņas radurakstu līkloči nudien ir aizraujoši...