"Uz Tota kostīma ir Raiņa citāts – bez cīņas nav uzvaras. Priecājos, ka caur Raini un Imantu Kalniņu esmu nonācis pie atziņas, ka šis šobrīd ir arī manas dzīves moto," saka dziedātājs Raimonds Bramanis, kurš "Lielajai mūzikas balvai 2019" par Tota lomas atveidojumu Kalniņa operā "Spēlēju, dancoju" nominēts kategorijā "Par izcilu interpretāciju".

Šī opera, kas pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada 26. septembrī, nominēta arī kategorijā "Gada uzvedums". Bet vai pašam Raimondam Bramanim tā ir pirmā "personalizētā" nominācija? "Viennozīmīgi! Jūtos ļoti pagodināts, ka manu ieguldīto darbu, pūliņus un visu, ko no sirds esmu ielicis šajā lomā, žūrija pamanījusi, novērtējusi un esmu nominantu vidū," sirsnīgi saka dziedātājs.

"Tota lomu komponists savulaik rakstījis Kārlim Zariņam, un pēdējais, ko Kārlis Zariņš man novēlēja, mācoties tenoru klasē, bija – lai es turu to tenoru lietu godā," atceras Bramanis. "Mēģināšu to arī darīt. Protams, Kārlis Zariņš bija izcils mākslinieks, dziedātājs, personība. Mans izaicinājums ir Totu veidot savādāk, bet izdarīt to ar pilnu atbildību un prasmi, jo loma tiešām nav viegla. Tots ne tikai izvēlas – jā vai nē. Viņš nolemj darīt un rīkoties, kas, manuprāt, nav mazsvarīgi. Ikdienā mēs – arī es – bieži izvēlamies nostāties par vai pret. Taču Tots rīkojas. Kamēr pārējie, kā mūsdienās pieņemts, pils ugunsgrēku skatās un filmē, viņš iet caur elli, dara un glābj," pauž Bramanis.

Kādu viņš ieraudzījis savu Totu? "Atslēga atnākusi, darot," saka dziedātājs. "Uz Tota kostīma šajā uzvedumā ir Raiņa citāts: "Bez cīņas nav uzvaras". Mana bērnība nebija no vieglākajām, un arī dzīvē uzvaras man nākušas caur cīņu. Kaut kā viss tik ļoti saslēdzās, ka man tas nebija nekas svešs. Protams, tas, ko dara Tots, pret sadzīvi ir daudz grandiozāks, lai gan arī sadzīve man brīžiem bijusi tik grūta, ka tikai ar cīņassparu un darīšanu bijis iespējams tikt cauri," atzīstas dziedātājs un slavē režisores Lauras Grozas-Ķiberes stratēģiju: "Viņa mums pašiem ļāva meklēt un lomās ielikt sevi. Interesanti, ka Imants Kalniņš manā bērnības pieredzē bija viena lieta, bet saskaroties ar viņa opermūziku, biju patīkami pārsteigts – cik ļoti Dievs tur pieskāries un cik tas latviskais līdz dziļumam aiziet. Viss kopā – Rainis, Ziedonis, Kalniņš. Kaut kā viss saslēdzās un, atslēdzot  vienas durvis, atvērās nākošās, un tas kļuva aizvien interesantāk. Materiāls pats par sevi iedvesmoja. Man nebija vajadzības simtreiz klausīties ierakstus ar Kārli Zariņu un, pasarg Dievs, mēģināt kopēt. Es tikai ļoti cerēju, lai nebūtu tā, ka Zariņš bija ģeniāls, bet Bramanis diemžēl to dara kaut kā nepārliecinoši. Bet iestudējuma procesā saslēdzās prāts, sirds, varēšana, darīšana un rezultāts ir tāds, kāds tas ir."

Ko, viņaprāt, personificē Tots? "Latvieša garu. Tas ir latviešu krampis. Kā var būt, ka tik mazai tautai ir tik izcilas personības, kuras ikdienā staigā ne tikai mums blakus, bet iziet pasaulē? Milzīgās nācijas nespēj to izskaidrot, kā tas nākas. Ir jānotic un jāsāk darīt – pietiek skatīties no malas, vērtēt, analizēt, izteikt viedokļus, bet jāņem un jādara. Tad var lielas lietas veikt," ir pārliecināts Raimonds Bramanis.