LSM ziņās: Lielās mūzikas balvas nominanti «Quadra»: Ķeniņa mūzikā var iedziļināties bezgalīgi

2019. gada 30. oktobra vakars Reformātu baznīcā ļāva klausītājiem iedziļināties sarežģītos mūsdienu mūzikas labirintos, tos atklājot izcilā klavieru kvarteta Ouadra  interpretācijā. Quadra sastāvā muzicē - Arvīds Zvagulis (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Kārlis Klotiņš (čells) un Rihards Plešanovs (klavieres).

Koncerts veltīts Tālivalda Ķeniņa simtgades atcerei, programmā iekļaujot Rūtas Celmas filmu  “Es neesmu klaidonis” (1990), Tālivalda Ķeniņa Otro kvartetu klavierēm un stīgām, Franko Donatoni  opusu Ronda Armanda Aleksandravičus darbu In Hac Spe Vivo, Bena Lunna The Gatheless Gate un Oskara Herliņa Klavieru kvartetu, kas piedzīvoja savu pirmatskaņojumu.

Arvīds Zvagulis:

"Katrā skaņdarbā bija kāds izaicinājums, un tad, kad spēlēju, biju iegājās tādā kā transā un nezināju vai šis ir Quadras labakais koncerts, man pašam nebija nekādas nojausmas par to. Un tikai pēc tam, kad klausītāji nāca klāt un teica, ka ir paticis un dažādus cildinošus vārdus, tad arī pašiem radās tāda sajūta, ka bija labi.”

Pēteris Trasuns:

"Oskara Herliņa jaundarba tapšanā man sanāca nedaudz padarboties, jo Oskaru es pazīstu no bērnības un vilcienā mēs bieži satiekamies. Tad nu  es viņam reizsacīju :"Oskar, bet tev nav neviena Klavieru kvarteta!" Un tagad ir. Manā skatījumā tas ir kārtīgs pienesums jau esošajai klavieru kvartetu plejādei".

Rihards Plešanovs:

"Mūsu saskare ar Ķeniņa mūziku ir diezgan sena, esam to spēlējuši arī iepriekš, bet esam sastapušies arī ar visai vēsu  publikas reakciju .Taču  katru reizi, saskaroties ar šo mūziku, man šķiet, mēs viņu arvien vairāk apdzīvojam un brīnumainā kārtā mums to izdevās atklāt arī koncertā.

Kārlis Klotiņš:

"Tālivalda Ķeniņa  mūzika ir ļoti gudra, viņā ir ļoti liela deva  intelektuālisma. Tas ir neizbēgams, bet tas nav dominējošais. Ķeniņa mākslā tiek savienotas emocijas, konstrukcijas, forma un saturs, kas ir ļoti svarīgs, un tajāvar iedziļināties bezgalīgi".