LMB nominants Edgars Cīrulis: Mana šī gada apņemšanās – būt klātesošam

Vēl nesen pianists Edgars Cīrulis, kurš "Lielajai mūzikas balvai 2019" izvirzīts kategorijā "Gada jaunais mākslinieks", dzīvoja Dānijā un plānoja doties uz Austriju. Taču Vecgada vakarā pieņēmis negaidītu lēmumu atgriezties mājās. "Ja man būtu jāformulē šī gada apņemšanās, tie būtu divi vārdi – būt klātesošam, lai ko tas arī nozīmētu. Vai tas ir mūzikā, mākslā, ģimenē, kopā ar draugiem, koncertos, vienalga. Galvenais – būt klātesošam."

Lielākā daļa klausītāju, kas iepazinuši Edgaru Cīruli, viņu uzlūko kā džeza pianistu. "Vārds "džezs" joprojām seko man līdzi kā ēna, bet ne sliktā ziņā – apzinos, ka tā ir liela daļa no manas izglītības," skaidro Cīrulis. "Septiņus gadus mācos džeza mūziku. Kaut gan vienmēr esmu atbalstījis visa veida labu mūziku, joprojām, atsaucoties uz savu pagātni, man jālieto šis vārds, un es netaisos no tā apzināti izvairīties, lai gan nākotnē sevi noteikti nevēlos pozicionēt tikai kā džeza mūziķi. Vārds "improvizācija" šajā gadījumā ir ļoti trāpīgs, jo no visiem mūzikas žanriem un stiliem tieši džezs ir tas, kurā improvizācija spēlē izšķirošo lomu. Lai gan arī laikmetīgajā akadēmiskajā mūzikā ir vieta improvizācijai, komponistiem nav viegli atdot kontroli izpildītājiem, tāpēc uzskatu, ka mūsdienu džeza mūzikā tas, kas to notur pie sava nosaukuma, ir tieši improvizācija."

Kāds Edgaram Cīrulim bijis aizvadītais gads? "Noteikti jāpiemin sadarbība ar "Tallinas ielas pagalmu", kur trīs nedēļas pēc kārtas man bija lekcijas un koncerti. Tā bija ļoti jauka iniciatīva, kas vērsta uz jaunās mūzikas un modernās mākslas popularizēšanu – bija ļoti patīkami dalīties ar savu mūziku un pieredzi," stāsta pianists. Sadarbība arī darbošanās "Equanimity trio" sastāvā un mūsu sadarbība ar stīgu kvartetiem: aranžējām un atskaņojām Čurļoņa mūziku. Liels prieks, ka Baltijas valstis savā starpā var sadarboties un novērtēt viena otras kultūras mantojumu. Tas bija ļoti aizraujoši – interpretēt Čurļoņa prelūdijas un noktirnes, pārrakstīt tās džeza trio kopā ar stīgu kvartetu. Vēl arī sadarbība ar Artu Jēkabsoni koncertā "Atspulgi" Latvijas Radio studijā – tas laikam ir viens no visspilgtākajiem brīžiem, turpat blakus projektam "Aisma". Tas bija viens varens, sirdi sildošs koncerts. Ceru, ka klausītājiem gan klātienē, gan radio viļņos patika – tā bija ļoti atvērta, godīga un sirsnīga mūzika."