Fransisa Pulenka operas “Karmelīšu dialogi” pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā notika 2019. gada 24. maijā. Tā ir komponista otrā opera, kas pirmizrādīta 1957. gadā Milānas La Scala un Latvijā tā iestudēta pirmo reizi. Sižets balstīts patiesos notikumos par Karmela klostera māsām no Kompjeņas, kuras giljotinēja Franču revolūcijas terora periodā 1794. gadā. Bet opera nav tikai par 18. gadsimta beigu notikumiem. Iestudējums vēsta par bailēm, drosmi, godīgumu, varonību, cilvēcību, par to, kas ir aktuāls jebkurā laikmetā, jebkādos apstākļos.

Operu “Karmelīšu dialogi” iestudēt aicināts tika franču režisors Vensāns Bušārs, kuram šī bija debija Latvijā: "Šī opera man ir zināma ļoti ilgu laiku, iepazinu to vēsturiskā ierakstā, kas tika veikts Parīzē. Tā mani fascinē, tāpēc man ir svinīga sajūta, kad zinu, ka man jāiegrimst šajā darbā un jāiztēlojas, kā to uzvest uz skatuves.

Izpētes procesā par šo darbu atklāju neskaitāmus iepriekš nezināmus mākslinieciskos elementus un faktus. Man visu laiku acu priekšā ir leģendārā fināla aina, kurā mūķenes tiek sodītas ar nāvi, bet laika gaitā atklāju, ka Pulenks šo spriedzi notur visas operas garumā, gluži kā akrobāts, kurš balansē uz virves.

Sekojošiem riskantajiem gājieniem iespējams novērtēt, ka varoņu savstarpējā intimitāte ir parādīta augstvērtīgā līmenī. Man intimitāte ir ļoti svarīga. Par to es domāju katrā darbā, kur iestudēja un Pulenka operas gadījums šajā ziņā ir perfekts, bet tas nav viegls uzdevums - soli pa solim virzies pa virvi uz priekšu, un vienmēr pastāv risks, ka nokritīsi. Šī sajūta man vēl vairāk pastiprinājās mēģinājumu gaitā kopā ar solistiem. Tā ir ļoti reta kvalitāte, reta parādība 20. gadsimta operas klāstā."

Operā "Karmelīšu dialogi" ir liels lomu skaits, teksts franču valodā, arī mūzikas valoda ir ļoti specifiska, nebūt ne vienkārša. Par to stāsta diriģents Mārtiņš Ozoliņš: "Pulenkam tiešām to knifiņu mūzikā ir daudz, un, salīdzinot ar citiem autoriem, viņš ir tik unikāls un specifisks, ka grūti atrast kaut kādas līdzības. Mēs, protams, zinām autorus, no kuriem viņš ir iedvesmojies un ko viņš ir ņēmis par paraugu. Ļoti liela nozīme ir vārdam.

Pulenks ir bijis unikāla ceļa gājējs, viņš nav skolojies prestižās augstskolās, bet ir kontaktējies ar tā laika izcilākajiem komponistiem un viņus pazinis, no viņiem ietekmējies. Gājis absolūti unikālu ceļu, un tas ir iemesls, kāpēc droši vien cilvēks ir viens no tiem retajiem komponistiem, kuru izdzirdot mēs pilnīgi noteikti varam pateikt: “Jā, tā ir Pulenka mūzika.”

Inese Lūsiņa laikrakstā "Diena" atzīst: “Risks veidot Pulenka operas "Karmelīšu dialogi" iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā ir attaisnojies. Šī neapšaubāmi ir mūsu teātra veiksme, un izdevies lielisks, uzrunājošs iestudējums.”

Lauma Malnace portālā "Delfi" raksta: “Solistu ansamblis un orķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā bija kā vienota ķēde ar ļoti spēcīgu savstarpēju saslēgumu, kurā katrs no posmiem ar savu augsto māksliniecisko sniegumu veidoja kvalitātes ziņā jaudīgu komandas stāstu.”

Radio “Klasika” arhīvā iespējams noklausīties raidījumu Post factum, kur dzirdēto un redzēto Latvijas Nacionālajā operā, vērtēja Anna Veismane, Lauma Mellēna un Jānis Laucenieks.