5. martā Latvijas Nacionālajā operā Armanda Jēkabsona darināto statueti saņems un par mūža ieguldījumu mākslā tiks godināta dziedātāja Maija Krīgena!

Latvijas kamerdziedāšanas Lēdija, Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Filharmonijas kādreizējā soliste, vēlāk – arī docētāja Kamerdziedāšanas un Senās mūzikas programmā J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tandēmā ar dzīvesbiedru, komponistu un pianistu Pēteri Plakidi – simtiem latviešu jaundarbu pirmatskaņotāja. Dziedātāja ar siltu mecosoprāna balsi, ziemeļnieciski atturīgu eleganci un aristokrātisku cēlumu. Viņas mākslas „ziedu laiks” bija 60. gadu beigas, septiņdesmitie un astoņdesmitie, kad Maijas Krīgenas vārds burtiski ceļoja pa koncertu afišām, - te vēršot uzmanību uz solokoncertiem ar Haidna, Vēbera, Šūberta un Mālera dziesmām, te piedāvājot mūsdienu latviešu autoru dziesmu „jauno ražu”, arī solot līdzdalību kādā lielformas darbā vai operas izrādē kā Karmenai, Olgai operā "Jengeņijs Oņegins", Maigai "Baņutā", Klarisai "Svētā Maurīcija brīnumdarbos" u.t.t. līdz pat Zemesvēzītim Imanta Kalniņa operā "Spēlēju, dancoju".

   Ar Maiju Krīgenu nu jau kā Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāti par Mūža ieguldījumu Ilga Auguste tikās Liepājā, un pie smaržīgas kafijas tases runāja par šodienu un ik pa laikam gremdējoties atmiņās, kurās īpaša vieta ir arī viņas Pēterim – Pēterim Plakidim.